Beidzot siena laiks ir karsts un saulains, jūlijs attaisno savu seno nosaukumu – siena mēnesis. Smaržo nopļautās pļavas, un zāles lopbarības ruļļi apliecina ne vienu vien saimnieka darbu, tehnikas varēšanu un pļavas lietderību.
Taču pieprasīti ir arī pļavu pļaušanas un smalcināšanas pakalpojumi. Lai varētu saņemt platībmaksājumus, zālei ir jābūt nopļautai vismaz vienu reizi, vēlams līdz 15. augustam, ja vien zālājs nav ar bioloģisko daudzveidību, kad jāļauj ienākties sēklām. Arī appļaušana veicina Latvijas lauku sakoptību, taču ne saimniecisko darbību.
Platību appļāvēju tomēr bija saviesies par daudz, un tiem, kas organizēja appļaušanu tikai tāpēc, lai saņemtu paltībmaksājumus, nevis lai ganītu lopus vai savāktu lopiņiem barību, beidzot ir jāizvēlas, ko darīt. Visi saceļ spuras, ja tos nosauc par dīvānzemniekiem, bet turpmāk pret tiem, kas tikai gadā reizi zāli nopļauj, ir vērsti nosacījumi. Proti, noteikts liellopu blīvums uz apstrādājamās zemes platību, lai atbalstu tikai par zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu vairs saņemt nevarētu.
Tie lauku saimnieki, kas apmeklēja ZM rīkoto reģionālo konferenci Rēzeknē vai Smiltenē, jau ir lietas kursā par ekoloģisko vai lauku zaļināšanas pasākumu, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Saskaņā ar ES regulu no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts. Latvijas gadījumā, kas jau tāpat ir zaļa, tas nozīmēs, ka daudzām saimniecībām, kam aramzemes platība nedaudz pārsniedz 30 ha platību, pārspīlēti ir prasīt trīs graudaugu kultūru audzēšanu un 5% lielas platības atstāšanu papuvē. Latvijas lauksaimniekiem zaļināšanas prasības būs kas jauns, un vēl jau ir jāiepazīstas ar jaunajiem zaļināšanas noteikumiem, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu. Lauksaimniekiem ir liela interese par zaļināšanu, kad ir jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Zaļināšanas maksājumu nākamgad automātiski saņems bioloģiskās saimniecības, un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām. Taču vēl jau par visiem jaunumiem, kas stāsies spēkā nākamgad, informēsim.
Autore: IVETA ŠMUGĀ