Aizritējuši 23 gadi kopš tā 23. augusta, kad vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi cauri trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Daudzi no mums bijām šai ķēdē, un tā ir mūsu dokumentārā atmiņa, kas glabā tās dienas pārliecību, pārdzīvojumus un izjūtas.
73 gadi aizritējuši kopš 1939. gada 23. augusta, kad nacistiskā Vācija Hitlera vadībā un Padomju Savienība Staļina vadībā parakstīja Molotova—Ribentropa paktu, iekļaujot Baltijas valstis PSRS ietekmes sfērā.
Tolaik „Baltijas ceļš” demonstrācijā atzīmēja piecdesmito gadadienu, kopš 1939. gadā tika parakstīts šis Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums un tā slepenie papildprotokoli, kas noveda pie Baltijas valstu okupācijas un aneksijas. Baltijas valstu suverenitātes atjaunošanas ideja kļuva spēcīgāka Mihaila Gorbačova aizsākto reformu rezultātā, vājinoties padomju varas represīvajam aparātam. Molotova—Ribentropa paktam nonākot atklātībā, jau 1988. gada 23. augustā Baltijas valstu galvaspilsētās Viļņā, Rīgā un Tallinā tūkstošiem cilvēku pulcējās protesta akcijās. 1989. gada pavasarī PSRS Tautas deputātu kongresa sēdē visu trīs Baltijas valstu pārstāvji pieprasīja šī līguma un papildprotokolu izvērtēšanu, lai noteiktu tiesiskumu. Tika izveidota izmeklēšanas komisija, bet tās darbība tika novilcināta. Reformu ceļš Padomju Savienībā piedāvāja mazu atbalstu nacionāliem centieniem un demokrātijai. Šādā gaisotnē trīs Baltijas valstu nacionālās kustības — Igaunijas Tautas fronte „Rahvarinne”, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība „Sajūdis” — 1989. gada 23. augustā noorganizēja masveida cilvēku manifestāciju, ar „Baltijas ceļu” paužot apbrīnojamu solidaritāti, kas piesaistīja uzmanību visā pasaulē.
Iespaidīgā cilvēku ķēde kopā ar aizvien plašāku starptautisko atbalstu vēsturisko faktu publiskošanai piespieda PSRS Tautas deputātu kongresu 1989. gada 24. decembrī pasludināt Vācijas un Padomju Savienības līgumu un tā slepenos papildprotokolus par spēkā neesošiem.
„Baltijas ceļa” dokumentāro mantojumu veido nozīmīgs dokumentu arhīvs, kas ir saistīts ar vēsturisko notikumu. Baltijas valstis nozīmīgākos no tiem nominēja iekļaušanai UNESCO „Pasaules atmiņas” Starptautiskajā reģistrā, un 2009. gada 30. jūlijā UNESCO „Pasaules atmiņas” Starptautiskā ekspertu padome pieņēma lēmumu to nodrošināt.
Autore: INESE ELSIŅA