Šonedēļ var teikt, ka viss notiek Rīgā, kur ievēlēts jaunais Rīgas mērs, kur notiek kaislības ap LU rektora vēlēšanām, kur "PNB bankas" klienti gaida garās rindās, lai saņemtu pensiju, pabalstu un garantēto noguldījumu izmaksu.
Laukos – ikdienas darbi, kur saimniecībās prioritāte ir graudaugu ražas novākšana un zemes sagatavošana ziemāju sējai, ko pārtrauca 21. augusta lielās lietavas.
Tomēr ne viss saistās ar galvaspilsētu. Šī ir nedēļa, kad gandrīz katru dienu dzirdam pieminam "Baltijas ceļa" fenomenu, kad skatāmies televīzijā, kā cilvēku dzīvā ķēde izskatījās no putna lidojuma uzfilmēta, kad atceramies, kādas bija izjūtas 1989. gada 23. augustā – pirms 30 gadiem. Toreiz, skanot dziesmai "Brīvību Baltijai!", vēl nenojautām, ka sapnis var pārvērsties realitātē, jo, ja ko ļoti vēlas, visa pasaule sadodas rokās, lai palīdzētu. Arī daudzviet pagastos un pilsētās no ziediem veidos paklājus, kavēsies atmiņās un piedalīsies koncertos, kas veltīti "Baltijas ceļa" 30. gadadienai. Tā teikt, visu pagastu cilvēki simboliski sadosies rokās.
Vakar "Baltijas ceļam" tika veltīta arī starptautiskā konference, kur piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš "Baltijas ceļu" nodēvēja par politisku inovāciju, kas iepriekš nebija mēģināta, bet tā rezultātā mēs šodien atrodamies šeit, brīvā un neatkarīgā Latvijā. – Pēc "Baltijas ceļa" pasaule iepazina baltiešus no jauna. Akcija sāka drupināt dzelzs priekškaru. "Baltijas ceļš" nesa līdzi Eiropas uzvaras gājienu, ko simboliski iezīmēja Berlīnes mūra krišana. "Baltijas ceļš" bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā, – notikuma nozīmībai akcentus salicis prezidents. Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka 23. augusts Latvijas vēsturē ir robežlīnija, jo 1939. gada 23. augustā divas lielvaras izlēma Baltijas valstu likteni ar ierobežotām iespējām pašiem veidot savu vēsturi. 1989. gada 23. augustā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās līdz šim pasaules vēsturē nepieredzētā akcijā "Baltijas ceļš", kas caurvija un savienoja Latviju, Lietuvu, Igauniju. Tāpat ministrs uzsvēra, ka daudziem cilvēkiem "Baltijas ceļš" bija arī ļoti personiska robežlīnija, jo katrs sāka saprast personiskās izvēles un līdzdalības nozīmīgumu. Tie, kas dzimuši Latvijas neatkarības gados, nezina, ko nozīmēja mazas valsts iedzīvotājiem, kuri dzīvojuši totalitārisma režīmā, iesaistīties brīvības akcijā. Tā bija liela uzdrīkstēšanās, drosme un miermīlīgas cīņas forma. Lai gan bija mēģinājumi kustību likvidēt, padomju totalitārais režīms nebija tik spēcīgs – jo tad jau jāarestē būtu visa brīvību alkstošā tauta.
Vēsturi var traktēt dažādi, un vēsturnieki nereti tiek dēvēti par prostitūtām – kas pie varas un maksā, tā dziesmu dziedi un arī komentē vai traktē faktus. "Baltijas ceļu" nevarēja noliegt, ka tas bijis dažu cilvēku izgājiens. To redzēja visā pasaulē, un brīvības ceļu nevarēja noslaucīt kā nebijušu.
23.08.2019.