Referendums un ārkārtas vēlēšanas nepilnu gadu pēc 10. Saeimas vēlēšanām ir radījušas iespēju (ne pārāk patīkamu) atkal uzsākt kampaņošanu un noskaņot vēlētājus uz „pareizā" viļņa.
Arī Madonas novadam politiķi nemet līkumu, jo sīvajā partiju konkurencē svarīga ir katra vēlētāja balss, it īpaši gaisotnē, kad arvien vairāk vēlētāju ir pauduši gatavību Saeimas vēlēšanās nepiedalīties vispār. Lai nu šoreiz paliek mans viedoklis par to, cik pareizi vai nepareizi ir piedalīties parlamenta vēlēšanās. Vairāk vēlos pieskarties citam jautājumam, kas ir radies, pēdējā laikā apmeklējot vairākas sabiedriskās tikšanās, un proti, iedzīvotāji neiet uz tikšanos ar politiķiem un pašvaldības deputātiem. Valstij, kurā valdībai un parlamentam ir tik zems uzticības reitings kā Latvijā, iedzīvotājiem būtu jāizrāda daudz lielāka ieinteresētība politiskajos procesos, un kas var būt vienkāršāks, kā Saeimā pārstāvētas partijas deputātam vai deputāta kandidātam nepastarpināti pajautāt interesējošu jautājumu. Latvijas sabiedrība pilnīgi noteikti nesirgst ar viedokļu trūkumu par politiskajiem procesiem. Katram ir viedoklis par Lembergu un citiem oligarhiem, ir viedoklis par Sorosa ietekmi Latvijā, ir viedoklis par prihvatizācijas procesu un valsts nolaupīšanu, ir viedoklis par to, kas nepieciešams valstij, lai atkoptos, ir viedoklis par daudziem jautājumiem. Problēma tikai tā, ka tas viedoklis izskan daudzdzīvokļu mājas virtuvē, sarunā uz ielas vai tramvajā, kāda no interneta portāliem komentāru sadaļā, bet kādēļ tas parasti neizskan auditorijā, kurai ir tieša saskarsme ar valsts politikas procesa veidošanu? Kādēļ Madonas iedzīvotāji spēcīgi izvairās no politiķiem, pat tiem, kas strādā novada pašvaldībā, jo biju pārsteigts, ka gan uz nesen notikušo Madonas novada teritoriālā plānojuma un attīstības programmas apspriešanu, gan uz pašvaldības organizēto deputātu un darbinieku tikšanos, kas notika katrā novada pagastā, bija ieradies tik maz pilsētas iedzīvotāju. Kādēļ? Ja palasa kaut vai komentārus estars.lv, it kā jautājumu, ko iedzīvotāji vēlētos pajautāt politiķiem un pašvaldības darbiniekiem, netrūkst. Kad ir iespēja tos uzdot, tad zāles ir tukšas un cilvēki, kas uz sanāksmēm nāk, vairumā gadījumu ir vieni un tie paši uz divu roku pirkstiem saskaitāmi. Vienaldzība un apātija nav lietas, kas šai valstij pašlaik būtu nepieciešamas. Pat ja politiķis no uzdotā jautājuma izvairās, pat ja melo, acīs skatīdamies, ir svarīgi viņu redzēt vaigā, iepazīt, lai pie vēlēšanu urnas izvēle nebūtu jāizdara tikai, balstoties uz kādu TV ziņu sižetu vai saklausītām baumām. Partiju pārstāvju tikšanās ar vēlētājiem reizē ir arī vēlētāju iespēja likt politiķiem atskaitīties par padarīto vai nepadarīto. Bet vieglāk jau to ir izdarīt virtuvē vai uz ielas, vai arī bļaujot uz TV kasti.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS