Šonedēļ septembris aizejot oktobrim atstāja rudens raibo mēteli, labi zinādams, ka pēdējam no vētru laika neizvairīties. Patiešām. Nenācās ilgi gaidīt, kad zeltīties sākušās krāsainās kapuces un aproces lidoja pa gaisu arī pie mums, bet kurzemniekiem, kā dzirdējām, pat rudens mētelis jau stērbelēs plucināts. Neko darīt. Tāda tā oktobra nākšana parasti, kad pa notraukto lapu sliedi pamazām sākam čāpot ziemas virzienā.
Ja pavisam nopietni runājam, visu septembri plosījušās sabiedriski sadzīviskās vētras, ja tās tā var nosaukt, bez bremzēm pārgājušas oktobra mantojumā. Ar to domāju gan nākamā gada budžeta kaldināšanu un kategorisko valdības nostāju par bezdeficīta budžetu, gan šajā sakarā pasludināto taupības režīmu, kas nepieļaujot pildīt veselu virkni solījumu par algas pielikumu tiem, kas ticējuši varai. Un tad nu putekļi pa gaisu. Kam solīts, tie pastāv savās prasībās un rīko buntes. Savukārt tie, kam jādod – ni un ni, jo naudas kulē esot tik, cik esot, un – punkts!
Bet, kamēr ministrijas ziņo, ka paredzētais jostas savilkšanas plāns izpildīts, tikmēr daži kantori pilda naudas tērēšanas plānu uz nebēdu. Tā veselības ministrs Eglīša kungs, kā to redzējām televīzijā, bija gandrīz vai šokā par viņa vadītās ministrijas paspārnē esošo VOAVA, kur prēmijās ar dāsnu roku izmaksāti vairāki simti tūkstoši latu. Kā var apjaust, par to pašu vien darbu, kas par algu padarāms.
Ko darīsi. Nav un nebūs viegli nevienai valdībai iegrožot laika gaitā iegājušās vaļības naudas šķiešanā dažādos kantoros un kantorīšos, kuru mazināšanas plāni arī nebūt nav viegli pildāmi. Neraugoties uz to, ka dažviet paši sēdētāji īsti nezina, kāpēc viņi tur sēž, bet, ja maksā (un pie tam labi), tad pamēģiniet vien šo mūri satricināt. Laika gaitā esam apauguši dažādiem naudas nosūcējiem, kas to vien zina, kā rakstīt brīnumainus pieprasījumus pedagogiem, ārstiem, bibliotekāriem, kur ne viena vien prasītā atskaite liek domāt, ka birokrātija un līdz ar to nelietderīga naudas šķiešana zeļ arvien kuplāk.
Bet pavisam lielos mērogos redzam un dzirdam, ka lielais lācis Gruzijas konflikta sakarā gan sola Eiropai laboties, taču tai pašā laikā neaizmirst sist ar kulaku pa galdu. Labi, ka pagaidām tikai pa galdu…
Savukārt finanšu pasaulē rudens vētrās arvien vairāk jaušama dūmu smaka. Par spīti baņķieru mierinājuma vārdiem, gribot negribot prātā arvien biežāk nāk zināmais teiciens – kur dūmi, tur uguns. Lai nu būtu tikai pakulās vien!
Toties, kad atmirdz saule, apkārtējā pasaule vēl arvien zeltojas. Arī daudzviet zaļo. Tātad cerēsim vēl uz oktobra atvasaru un priecāsimies par dārziem, kuros vēl arvien ir ziedi.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS