Lai arī kādi jaunumi ik dienu piepildītu mums apkārt esošo informācijas telpu, starp tiem visbūtiskākie ir un paliek mūžam aktuālie jautājumi, pareizāk sakot, problēmas, kas iedzīvotājiem rada ne tikai apgrūtinājumus ikdienas dzīves vadīšanā, bet arī liekus kreņķus un pārdzīvojumus. Veselības aprūpes joma ir viena no sarežģījumiem un nepilnībām piepildītākā, un es, par šo jautājumu runājot, vēlos pielikt klāt savas „piecas kapeikas”.
Garās rindas pie ārstiem jau sen kļuvušas par ikdienu, nevis izņēmumu. Pagājušā gada beigās sociālo tīklu vietnē Facebook lasīju kāda Madonas novada iedzīvotāja komentāru. Atļaušos to pacitēt: „Pasaka – reiz sensenos laikos pie daktera varēja pierakstīties, kad gribēja, cikos gribēja. Un tad šī pasaka beidzas, un sākas „jautrība". Cilvēkam vajag pierakstīties pie endokrinologa Madonas poliklīnikā. Zvanām no rīta, klausāmies pamācības un mūziku līdz zvans atslēdzas. Tā turpinām no vairākiem telefoniem, līdz beidzot ar 32. zvanu pulksten 9.10 beidzot paceļ. Atbilde: „Janvāris jau pierakstīts". Daktere pieņem desmit dienas mēnesī no pulksten 10 līdz 16. Ja katru dienu pieņem 18 pacientus (vienam vidēji 20 minūtes), sanāk 180 cilvēki. Diez vai rinda šorīt bija līdz dzelzceļam… Nolaižas rokas. Te ir viela pārdomām."
Varu teikt, ka pilnīgi piekrītu katram viņa vārdam, jo arī man tuvs cilvēks vairākus mēnešus nevar tikt pie endokrinologa, un ir ticis tikai līdz garai, garai gaidītāju rindai.
Dakteru skaits reģionos jau tā ir nepietiekams, bet pieraksti tiek atlikti arvien uz nākamajiem mēnešiem. Skumji, ka mūsdienu veselības aprūpes sistēmā, kurā primārais un vienīgais galvenais ir pacienta veselība, viņiem jāgaida rindās mēnešiem ilgi. Hroniskiem pacientiem un gados vecākiem cilvēkiem veselības problēmas gaidīšanas laikā palielinās, viņi ir spiesti sadzīvot ar neziņu, bailēm, un loģiski, ka pieaug neticība veselības aprūpes sistēmai. Visskumjākais ir tas, ka iespēju tikt pie ārsta var noteikt arī naudas maka biezums. Ja spēj atļauties privātu vizīti, uzliec uz galda 50 vai vairāk eiro un dzīvo bez bēdu! Tas nav normāli, ka ārsti strādā vairākās darba vietās, un prioritāte tiek dota tiem, kas var atļauties privāto vizīti. Nožēlojami, ka veselība kļuvusi par maksātspējas jautājumu. Vai valstī, kas sevi sauc par sociāli atbildīgu, gaidīt garās rindās ir pieņemami? Kopš kura laika tas kļuvis par normu?
23.01.2026.