Pēdējās nedēļas ģeopolitiskās spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos ir radījis virkni problēmu arī citur pasaulē. Lielākais “cepiens” ir par straujo degvielas cenu kāpumu. Neapšaubāmi, tāds rezultāts bija gaidāms, cilvēki steidza vēl pa lēto pieliet pilnas automašīnu bākas un kannas, tomēr tas ir īslaicīgs risinājums, ja ikdienā regulāri jāpārvietojas ar auto.
Straujais un lielais degvielas cenu kāpums vairs nav tikai kārtējā ziņa – tas ir trieciens cilvēkiem. Tas ir dārgāks ceļš uz darbu, dārgāka pārtika veikalā, dārgāki pakalpojumi un kopumā – vēl lielāks spiediens uz ģimenes budžetu. Lai vai kā, bet degvielas cenu kāpums ietekmē pilnīgi visu. Kravas auto ved pārtiku, būvmateriālus, zāles, preces veikaliem. Kad degviela sadārdzinās, sadārdzinās transports. Tiklīdz aug transporta izmaksas, skaidrs, ka arī cenas aug visam – no maizes līdz mēbelēm. Ir lietas, bez kurām noteikti varētu iztikt, tomēr ir pirmās nepieciešamības preces, bez kurām ikdiena nav iedomājama, piemēram, pārtika. Nenoliedzami, cenas veikalu plauktos jau tā ir pietiekami augstas. Ir jāplāno pirkumi, un ne vienmēr var atļauties to, ko sirds patiesi kāro.
Ironiski, ka tajā pašā laikā dzird skaistas runas par ekonomikas izaugsmi un stabilitāti. Bet realitātē cilvēki redz tikai to, ka braukt kļūst dārgāk, uzņēmēji spiesti celt cenas, bet algas šim tempam netiek līdzi.
Tikmēr autovadītājs pie sūkņa stāv un domā, vai šonedēļ vispār var atļauties pilnu bāku, vai varēs aizbraukt uz darbu, pie ārstiem utt.
Visvairāk kaitina tas, cik ātri cenas spēj pieaugt, bet cik lēni tās samazinās. Kad naftas cena pasaulē pieaug, degviela kļūst dārgāka gandrīz uzreiz, neraugoties, ka tā iepirkta vēl par veco cenu. Kad tā krīt – brīnumainā kārtā samazinājums notiek daudz lēnāk. Ja pasaules (vismaz Eiropas) biržās otrdien naftas un gāzes cenas kritās, reaģējot uz Donalda Trampa paziņojumiem par drīzu kara izbeigšanos, tad uz Latvijas degvielas tirgotājiem tas nekādā veidā neattiecās. Tas rada sajūtu, ka tirgus darbojas tikai vienā virzienā.
Rezultātā degvielas cenu kāpums nav tikai ekonomikas jautājums. Tas ir sociāls jautājums. Jo ilgāk tas turpināsies, jo vairāk cilvēku jutīs, ka viņu dzīves līmenis slīd uz leju. Kā jau latvieši, spītīgi un sakostiem zobiem turpina visu ciest, tomēr pacietības mērs arī kādreiz ir pilns.
13.03.2026.