Tiekoties ar lauku saimniekiem, veicies sastapt optimistus, kas laukos saskata iespējas. Ja ir iekopta zeme, graudaudzētāji, kam pērn izdevās izaudzēt labu ražu, arī šogad uz labības laukiem raugās ar cerību. Ja izdevies atjaunot veco kūti, tā ir pilna ar lopiņiem, ja veicies uzcelt jaunu fermu, ganāmpulks ir paplašinājies.
Lai arī piesauc piena cenu krišanos, neviens skaļi nesaka, ka tūlīt sāksies paša izaudzēto lopu izkaušana, ka pienu zem pašizmaksas neslauks. Kaut gan tas ir grūti, tomēr lauksaimnieki strādā, jo īpaši tad, ja īstenots kāds projekts un kredīts jāatdod. Turklāt, ja ir ES atbalsta nauda, arī tā ir atspaids. Ja ir zeme, tā jau pati par sevi ir bagātība. Jāatrod tikai spēks un motivācija. Krīze piensaimniecībā? Ne jau šī ir pirmā, gan jau pāries – vismaz optimistiem ir vieglāk.
Gan piena, gan cūkgaļas iepirkuma cenas joprojām ir zemas, un vienubrīd tās bija pat par 31% zemākas nekā pirms embargo, tās nenosedz ražošanas izmaksas ne piena ražotājiem, ne cūkaudzētājiem. Ražotājiem šāda situācija nozīmē nepārtrauktu stresu un finansiālas problēmas. Situāciju piena un cūkgaļas nozares saimniecībās zemnieki vērtē kā satraucošu, tāpēc ir nepieciešams apsvērt vairāku papildu pasākumu īstenošanu šo nozaru atbalstam. Tam piekrīt arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, vienīgi – vai atradīsies nauda.
Sācies pirmais pavasara mēnesis, taču ziemas galvaspilsētā Madonā vēl ir daudz sniega un varam paspēt baudīt ziemas priekus. Kurzemē jau februārī piesauca kūlas ugunsgrēkus, par laimi, pie mums neapzinīgu ļaužu nomestais degošais sērkociņš pagaidām neatradīs sausu zāli – šeit vēl laukus sedz balta sniega kārta. Liekas nesaprotami, ka Latvija, lai gan tik maza, tomēr ir ar tik lielu atšķirību klimata ziņā. Valsts rietumu daļā jau pavasaris progresē. Neraugoties uz aukstajām naktīm, TV ziņās uzzinām, ka Kurzemē un Zemgalē agrīnās graudaugu šķirnes jau atsākušas veģetāciju, bet Vidzemē laukus vēl klāj sniegs. Latvijas rietumdaļā kaut kur jau tulpju un narcišu asni paaugušies, pie mums dažuviet, kur saulaināks, knapi no zemes spraucas sniegpulkstenīši. Arī kļavu sulu laiks, kas bija sācies, sala dienās apstājās. Taču pūpolu pērles nevar nepamanīt, kas vēstī, ka dabā visam ir sava nemainīga kārtība.