Svētdien Polijā beidzās vairāk nekā nedēļu ilgušās sēras. Godinot lidmašīnas avārijā pie Smoļenskas bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska, viņa dzīvesbiedres Marijas un vēl 96 aviokatastrofas upuru piemiņu, arī Latvijā pusdienlaikā tika ieslēgtas sirēnas. Šajā brīdī iedzīvotāji tika aicināti pārtraukt ierastos ikdienas darbus, uz mirkli piestāt tika aicināti arī autobraucēji un gājēji.
Sirēnas skaņas ļoti labi dzirdamas bija arī Madonā. Stāvot uz balkona, skatījos, kā šajā laikā pa Saules ielu garām mājai aizbrauc astoņas mašīnas. Divi autovadītāji uz sirēnas skaņām nekādā veidā nereaģēja un nepārtrauca arī sarunas pa mobilo telefonu, pārējie vismaz samazināja braukšanas ātrumu. Pārsteidza, ka arī LTV žurnālistu aptaujātie iedzīvotāji Rīgas ielās nevarēja pateikt, kāpēc skan trauksmes sirēnas, un vairāk tās saistīja ar Īslandes vulkāna pelnu izvirdumiem un haosu gaisa telpā.
Bet ko tur daudz brīnīties par pašu attieksmi un neziņu, ja ASV prezidents Baraks Obama Leha Kačiņska bēru dienā devās spēlēt golfu, tādējādi līdz sirds dziļumiem šokējot poļus…
Šīsnedēļas ziņu raidījumos gan notikumi Polijā vairs neatrodas uzmanības centrā. Joprojām tiek gaidīts, kad Polijas ģenerālprokurors Andrejs Seremeta oficiāli atklās „melno kastu" saturu. Vai beidzot uzzināsim visu patiesību par to, kas 10. aprīļa pulksten 8.56 pēc Polijas laika notika pie Smoļenskas, vai svarīgas detaļas atkal tiks noslēptas uz vairākiem gadu desmitiem un būs jānotiek kādai baisai sakritībai, lai tās tiktu nodotas atklātībai? Līdzīgi, kā tas bija ar Katiņas slaktiņa upuriem, kad par noslepkavotajiem 22 000 Polijas armijas virsnieku visa pasaule, tai skaitā daudzi Krievijā, uzzināja tikai pēc traģēdijas Smoļenskas debesīs. Arī Latvijā daļa par to aizdomājās tikai tagad, kad televīzijā tika parādīta Andžeja Vajdas filma „Katiņa".
Poļiem bija filma, ko šādā traģiskā brīdī pasaules televīzijas kanāliem piedāvāt. Bet vai tāda ir mums?
Poļiem bija drosmīgs valstsvīrs, kas vienmēr aizstāvēja Polijas intereses, vienmēr teica to, ko juta un domāja, neatkarīgi no tā, vai kritika bija adresēta Briseles vai Krievijas virzienā.
Žēl, ka tāda godavīra un drosmīga politiķa tomēr nav starp mūsu redzamākajiem runasvīriem. Tad varbūt pasaule uzzinātu ne tikai par Katiņas traģēdiju, bet arī par traģisko Litenes vēstures lappusi, nošautajiem un uz Sibīriju izvestajiem Latvijas virsniekiem un baltajiem krustiem Litenes kapsētā, represētajiem 4665 Latvijas karavīriem, to skaitā 10 admirāļiem un vairāk nekā 100 pulkvežleitnantiem…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA