Rīt daudzviet Latvijā notiks Lielā talka. Kopš šīs tradīcijas iedibināšanas 2008. gadā tā notiks jau divpadsmito gadu. Toreiz, aizsākot šo tradīciju, tika izvirzīts ambiciozs mērķis – līdz Latvijas simtgadei kļūt par zaļāko valsti pasaulē. Vai šis mērķis ir sasniegts? Diez vai.
Bet, protams, teritorijas pa šiem gadiem ir kļuvušas sakoptākas, tīrākas un arī zaļākas, jo Lielajā talkā ne vien tiek savāktas pērnās lapas un izmētātie atkritumi, bet arī stādīti koki, atjaunoti stādījumi, sakoptas un labiekārtotas atpūtas vietas. Arī šogad talkas organizatori aicina piedalīties ikvienu un cer, ka talkotāju šogad būs tikpat daudz, cik iepriekšējos gados. Vai talkosim arī mēs? Tas ir jautājums, uz kuru gan jāatbild katram pašam. Piedalīšanās talkā jau nav obligāta, ar varu neviens taču netiek vilkts. Vidējā un vecākā paaudze gan vēl ļoti labi atceras, ka savulaik, pagājušā gadsimta talku ziedu laikos, tāda izvēle gan nepastāvēja. Tajās bija jāpiedalās visiem. Liels vai mazs, rokās bija jāņem grābeklis un jāiet. Un visi gāja arī. Kad talka beidzās, Madonas pilsētā bija pat grūti atrast kādu nesavāktu pērno lapu. Tik tīrs un sakopts bija katrs zemes stūrītis.
Turpretī tagad pavasara sakopšanas darbi turpinās jau visu aprīli. Cik sakoptas teritorijas – tas atkarīgs no katras pašvaldības piedāvātajām iespējām. Kā, piemēram, Madonas pilsētā sakoptību nenoliedzami ir veicinājuši daudzu gadu garumā piedāvātie lielie maisi zaļajiem atkritumiem, kuri gan pavasarī, gan rudenī tiek izvesti bez maksas.
Kuluāros jau sen tiek runāts, ka Lielās talkas ideja sevi ir izsmēlusi, bet šopavasar to publiski sadūšojās atzīt Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, paziņojot, ka viņa vadītā pašvaldība šogad nepiedalīsies Lielajā talkā, kas tiekot rīkota ar domu vākt mēslus, ko citi ir nometuši. Lielā talka esot izsmēlusi savu konceptu un neveidojot atbildības izjūtu pret dabu, tāpēc efektīvāk tā vietā būtu rīkot izglītojošus pasākumus. Turklāt ar katru gadu samazinoties talcinieku skaits.
Un, tik tiešām, to var novērot arī citās pašvaldībās, tai skaitā Madonā, kur talcinieku vidū galvenokārt ir īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki, domes, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbinieki, daži deputāti, kā arī seniori un daži citi entuziasti.
Skatoties taisnībai acīs, jāatzīst, ka daļa Lielajā talkā nepiedalās tādēļ, ka nav radināti pie fiziskas slodzes vai arī no tās ir jau atraduši. Taču tiem, kas vēlas talkot, piedalīties apkārtējās vides uzlabošanā un sakopšanā, šāda iespēja ir. Visā Latvijā ir pieteikts daudz talkošanas vietu, un arī pats var parādīt iniciatīvu un pēc savas izvēles sakopt kādu zemes stūrīti. Savukārt Madonā talkot var jau šodien, kur no pulksten deviņiem var doties uz Laulības gravu.
26.04.2019.