Līdzšinējiem tematiem – reliģijai un politikai -, par kuriem labāk nerunāt tuvinieku vai kolēģu lokā, pievienojies arī kovids. Tomēr grūti par to nerunāt, ja nu jau visa mūsu sadzīve ap to vien grozās – darba iespējas, veselības aprūpes pieejamība, izglītība, kultūra, ekonomika un pat pārvietošanās brīvība.
Lai gan pēdējo nedēļu laikā salīdzinoši turpina pieaugt vakcinēšanās tempi, nav noslēpums – valdības ieviestās „pātagas" dēļ, joprojām valstī pilnībā vakcinējušies ir vien 52,2% iedzīvotāju.
Ir dzirdēts – ierobežojumi ir pārāk stingri, vakcīnas tiek uzspiestas, tiek dramatizēta situācijas nopietnība, neticu valdībai, tāpēc nevakcinēšos. Jāpiekrīt eksprezidenta Valda Zatlera paustajam „Rīta panorāmā" – attīstītajās Eiropas valstīs iedzīvotāji ieklausās rekomendācijās un vakcinējas brīvprātīgi, taču Latvijā visveiksmīgāk joprojām strādā „pātagas princips". Turklāt vai tas, ka iedzīvotāju uzticības līmenis mūsu valdībai nu jau daudzus gadus ir kritiski zems, maina faktu, ka viena un tā pati vakcīna tiek izmantota gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan citviet? Vai sliktās valdības pēc arī vakcīna Latvijā ir sliktāka?
Te parādās kāda, manuprāt, būtiska problēma. Rekomendācijas par vakcinēšanos pret „Covid-19" sniedza un procesus organizēja „no augšas". Pirmajai saiknei ar iedzīvotājiem tomēr būtu bijis jānāk no ģimenes
ārstiem. Turklāt ne tikai balstoties uz ģimenes ārstu pašentuziasmu organizēt gana sarežģīto vakcinācijas procesu, nodrošinot drošu tā veikšanu paralēli ikdienas ne mazajai darbu noslodzei, bet arī motivējot to finansiāli, sniedzot nepieciešamos materiāltehniskos resursus un visiem iesaistītajiem saprotamu informāciju.
Smagākā situācija šobrīd ir veselības aprūpē; pat ja daļa iedzīvotāju nav personīgi saskārušies ar „Covid-19" saslimstību, jo sevišķi – smagu, šādu gadījumu skaits valstī tikai turpina pieaugt. Ikvienam pamanāmās sekas – plānveida medicīniskās palīdzības pārtraukšana, kas, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītājas Daigas Behmanes ieskatā, bija kļūda jau pirmajā pandēmijas vilnī. „It kā mēs saprotam, ka tā ir resursu nepietiekamība slimnīcām, bet mums ir jāskatās plašāk, ka veselības aprūpe ir vajadzīga visiem iedzīvotājiem, nevis tikai „Covid-19" slimniekiem," viņa teica.
Bez tam, tuvojoties Veselības ministrijas prognozētajai „X stundai" medicīnā, varētu nākties atgriezties pie kritizētā ierosinājuma mobilizēt mediķus. Tas nozīmētu to, ka noteiktu specializāciju mediķi tiktu norīkoti obligātai „Covid-19" pacientu aprūpei. Vai nostrādās „pātaga" un 15. novembri sagaidīsim kā „gaismu tuneļa galā", vai tomēr jārēķinās ar „lokdauna" pagarināšanu?
29.10.2021.