Sācies novembris – patriotisma mēnesis. Neparasti silts, zaļš, rudenīgi apcerīgs, kad vairāk domājam par savu zemi – Latviju.
Uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, šonedēļ 100 deputātu zvērēja "būt uzticīgi Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas". Prieks, ka nelielas izmaiņas tomēr ir, un 12. Saeimas priekšsēdētāja ir žurnāliste – Ināra Mūrniece.
Samērā daudz šonedēļ visi esam sekojuši ziņām TV, radio, lasījuši jaunāko informāciju avīzēs, interneta portālos par jauno – 12. – Saeimu. Šotrešdien Saeima ārkārtas sēdē balsojumā apstiprināja Laimdotas Straujumas vadīto jauno Ministru kabinetu. Pieļauju, ka daudziem ir vienalga, kas vadīs kādu no ministrijām, bet koalīcijas partijas beidzot ir vienojušās. Intervijā Latvijas Televīzijai Valsts prezidents Andris Bērziņš sacīja, ka, viņaprāt, jaunā valdība ir stiprāka par iepriekšējo kaut vai tāpēc, ka šajā valdībā ir astoņi ministri, kam ir pieredze ministra amatā un kas savu darbu turpinās bez iesildīšanās. Vai varam cerēt, ka visus "mūžīgos jautājumus" – tautsaimniecība, ekonomiskā attīstība, veselība, izglītība, drošība, labklājība – izdosies risināt vai tikai aktualizēt, to, protams, rādīs ministru darbība. Labi būtu, ja ministri tik bieži nemainītos, jo to, ko viens iesāk, pēc kāda laika otrs atceļ. Kā dzirdējām LNT ziņu intervijā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, var gaidīt novadu izveidošanai pretēju procesu – mazāko novadu apvienošanu, kas būs viens no uzdevumiem, kaut ne prioritāte.
Trešdien pārdotās bankas "Citadele" darījuma aizkulises atkal uzjundīja jautājumus par to, vai to neatdod par sviestmaizi. Ja desmit miljonu eiro valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanā neko neizsaka un pārdošanas summa, iespējams, būs vēl mazāka, tad par biznesu to nosaukt grūti.
Šonedēļ žurnālistu aprindas pārsteidza ziņa par Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānes, profesores Intas Brikšes aizsaukšanu mūžībā. Viņa bija pasniedzēja daudziem kolēģiem, arī mūsu kursam (mana diplomdarba vadītāja). Stingra, prasīga, mācīja uzklausīt savu sarunbiedru, noskaidrot šaubīgās situācijas, meklēt atbildes, iedomāties, ka katram cilvēkam tomēr pirmajā vietā ir viņš pats.
Autore: IVETA ŠMUGĀ