Strasbūrā, kur kopā ar Latvijas žurnālistiem biju pirms pusotras nedēļas, piedzīvotais terorakts arī man lika pārdomāt Eiropas pamatvērtības. Atgriezusies mājās, vēroju ierakstu, kur cietušajiem tika veltīta mūzika, uzrunas, dzeja. Par cilvēcību, mieru un toleranci dzejoļus lasīja Strasbūras jaunieši. Dzejas vārds klusi kliedza, sāpēja, izstaroja ilgas pēc harmonijas, cieņas un savstarpējas mīlestības.
Latvijas simtgadē un, gatavojoties dzejnieka Māra Čaklā 80 gadu jubilejai, kas tiks svinēta 2020. gada vasarā, mani sasniegusi arī mūsu pašu tautiešu dzejas balss. Projektu „Māris Čaklais. Dzīvais dzejolis" šobrīd īsteno dzejnieka dēls Ingmārs Čaklais un mazdēls Eduards Čaklais.
Kaut abi dzīvo Lielbritānijā, Māra Čaklā atstātā radošā mantojuma sakārtošana viņiem ir svarīga, tāpēc tiek mudināts atdzīvināt un radīt ko jaunu dzejnieka atcerei.
Dziļa un neuzforsēta sakņu izjūta – piederība savai zemei – raksturoja Māri Čaklo. Savā dzejā viņš netieši parādīja, ka nevis cilvēks izvēlas laiku, kad dzīvot, bet laiks (Radītājs!) izvēlas cilvēku, un šajā laikā cilvēkam jānodzīvo dzīve ar godu, piepildītību, nevis pasīvi kā malā stāvētājam, bet pēc iespējas harmonizējot pasauli.
Iesāktajā projektā aicināti piedalīties dzejnieka laikabiedri, ar kuriem viņš kopā strādāja, domāja, dzejoja, plānoja, sapņoja un vienkārši satikās, pavadīja kādu minūti vai ilgāku laiku.
Vietnē www.mariscaklais.com jau publicēti trīs pirmie Dzīvie dzejoļi, kurus ielasījuši aktieris Pauls Butkēvičs, komponists Juris Kulakovs un dzejnieks Knuts Skujenieks.
Šobrīd iemūžinātas vairāk nekā 40 Latvijas personības, kas runā Māra Čaklā dzejoļus, katru darba dienu pa vienam dzejolim tiks dāvāts klausītāju un skatītāju baudīšanai.
Svarīgi, ka projekts „Māris Čaklais. Dzīvais dzejolis" vēl turpinās, un ikviens savā veidā varam būt tā dalībnieki. Ja tev ir kāds Māra Čaklā dzejolis, kas jāizstāsta citiem (un pamatojums, kāpēc tieši šis dzejolis), ieraksti to videoierakstā un sūti idejas autoriem!
Uz Kristus dzimšanas svētku un jaunā gada sagaidīšanas sliekšņa atceros uzticētu vēl kādu stāstu. Par to, kā svētkiem varētu pieskarties. Labas dzejas skaļa lasīšana radījusi izjūtu – jā, esmu pa īstam ieskauts un pieslēdzies. Dzeja kā lūgšana, kā durvis Ticībai, Cerībai, Mīlestībai. Priecīgus svētkus!
21.12.2018.