Vakar palika nedēļa kopš traģiskajiem notikumiem Rīgā – lielākās traģēdijas Latvijas jaunāko laiku vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Valstī tika izsludinātas trīs dienu sēras, taču attieksme šajās dienās diemžēl atšķīrās. Daudzus Madonā aizkustināja svētbrīdis Saieta laukumā, godinot traģēdijas upuru piemiņu, bet izsludinātais sēru laiks vēl nebija beidzies, kad Raiņa ielas visā garumā pirmdien tika ieslēgts Ziemassvētku apgaismojums. Nepatīkami pārsteidza arī eksprezidents V. Zatlers, kas bija spiests publiski atvainoties, ka svētdien ar kundzi Lilitu neapdomīgi bija devies uz modes skati Lietuvā.
Turpretī tagadējais Valsts prezidents A. Bērziņš, kam nepiemīt izcilas oratora dotības, sestdien tiešraidē atbildot uz LTV žurnālistu jautājumiem, ir trāpījis desmitniekā. Tobrīd tieši tāds skarbs vērtējums, lietu nosaukšana īstajos vārdos bija tas, ko sabiedrība visvairāk gaidīja.
Šādu tiešumu no prezidenta var pamācīties daudzi politiķi. Nu kaut vai U. Augulis, kas trešdien LTV raidījumā „Sastrēgumstunda" tā arī nespēja formulēt savu attieksmi, skaidri atbildēt uz žurnālistes I. Naglas jautājumu, vai arī pirms vairākiem gadiem, kad briesmīgā nāvē sadegot „Reģu" pansionātā gāja bojā liels vēl vairāk neaizsargātu cilvēku (26) skaits, nevajadzēja demisionēt toreizējai labklājības ministrei D. Staķei, kaut gan uz to bija iespējams atbildēt ar vienkāršu „jā".
Šāda un līdzīga daudzu politiķu lavierēšana, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, rada bažas arī par nākamo valdību – vai neatgriezīsies visatļautība, „treknie gadi", kad tēriņi netiks sabalansēti ar ieņēmumiem valsts budžetā un kādam būs pamats teikt – mums atkal ir „rausēju valdība".
Bet V. Dombrovskis, neraugoties uz demisiju, joprojām tiek ļoti augstu vērtēts. Par to varēja pārliecināties arī trešdien balsojumā tiešraidē gan LNT, gan LTV raidījumā „Sastrēgumstunda". Sen balsojumos nebija piedzīvota tik liela iedzīvotāju aktivitāte, jo to, ka viņam nevajadzēja atkāpties, LNT apliecināja gandrīz 9000, bet LTV – vairāk nekā 6000 skatītāju. V. Dombrovskis izdarīja to, ko no viņa neviens īpaši neprasīja, jo demisionēt jau vajadzēja citiem cilvēkiem.
Jāpiekrīt tiem politikas vērotājiem un ekspertiem, kuri uzskata, ka visus ar demisiju saistītos apstākļus mēs nezinām. Un, visticamāk, nekad neuzzināsim arī to, ko gan tādu viņam pateica prezidents, ka viņš šādu lēmumu, par kuru gan bija domājis vairākas dienas, tomēr pieņēma tikšanās laikā ar A. Bērziņu. Katrā ziņā paziņojuma brīdī par demisiju V. Dombrovskis izskatījās līdz sirds dziļumiem ievainots – it kā būtu saņēmis dūrienu ne tikai mugurā, bet pašā sirdī…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA