Šonedēļ Saeimā finanšu ministrs Andris Vilks iesniedza portfeli ar sagatavoto nākamā gada budžeta projektu, ko parlaments 1. lasījumā atbalstīja ceturtdien un kas, kā vēlāk atzina ministrs, ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm.
Finanšu ministrs īpaši akcentēja, ka 2012. gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Latvija ir vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad aizvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem. Šī pieredze ļaušot Latvijai izturēt gaidāmos saltos vējus gan no rietumiem, gan dienvidiem saistībā ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā.
Taču to rādīs tikai laiks, vai būsim kļuvuši gudrāki un atgūtā neatkarība nozīmēs arī lielāku atbildību politiskajos lēmumos, vai „liesajos gados" gūtās atziņas arī iedzīvotājiem liks atbildīgāk salāgot izdevumus ar ienākumiem un apjaust, ka nevar aizņemties lielas naudas summas, paļaujoties vien uz to, ka ienākumu līmenis un alga turpmākajos gados būs kā akmenī iecirsta.
Arī to, vai būsim mācījušies no kārtējās banku krīzes, ko ik pa laikam piedzīvojam ar apbrīnojamu regularitāti, rādīs tikai laiks. Pagaidām nekas neliecina, ka Latvijā tiks izveidota simtprocentīgi droša banka, kurai bez bažām naudu ikdienas tēriņiem varētu uzticēt pašvaldības, valsts iestādes, uzņēmēji, iedzīvotāji. Savukārt tiem, kas ar saviem iekrājumiem grib pelnīt, tomēr būtu jāapzinās, ka, noguldot ar lielākiem procentiem, viņi riskē, turklāt ar savu, nevis valsts naudu. Noguldījumu garantijas likumā paredzētā atlīdzība 100 000 eiro apmērā Latvijā ir stipri pārspīlēta. Tādu līdzekļu, kā atklājās pēc „Latvijas Krājbankas" kraha, noguldījumu garantijas fondā nemaz nav un, lai izmaksātu iedzīvotājiem garantēto atlīdzību, atkal ir jāaizņemas no valsts. Jāšaubās arī par to, vai „nebaltām dienām" vispār ir vērts taupīt tik lielus līdzekļus kā viens miljons eiro. Tad jau labāk nodarboties ar mecenātismu un kādu daļu atvēlēt, nodibinot stipendiju fondu, kaut vai Latvijas Konservatorijas studentiem, jaunajiem mūziķiem, jaunajiem Latvijas talantiem.
Bet, protams, prieks par to, ka, spriežot pēc jau izmaksātās garantētās atlīdzības „Latvijas Krājbankas" klientiem, Latvijā tomēr ir daudz vairāk cilvēku, kam ir visai lieli naudas uzkrājumi un kuriem nav jādzīvo no algas līdz algai vai no pensijas līdz pensijai, kā pirms tam varēja domāt.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA