Otrdien notikušajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" nāca klajā ar priekšlikumu pēc novadu reformas veidot pagastu valdes jeb tā dēvētās „nultā" līmeņa pašvaldības. Politiskā spēka ieskatā tam vajadzētu notikt pēc pašvaldību vēlēšanām.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava iepazīstināja ar apvienības priekšlikumu, kurā paredzēta arī kārtība, kā tiktu ievēlētas šīs „nultā" līmeņa pašvaldības jeb pagastu valdes. Proti, kandidāti paši pieteiktos portālā www.latvija.lv vai klātienē pašvaldībās. „Pieteikšanās laiks būtu mēnesis, un pēc tam vēl mēnesi katras konkrētās teritorijas iedzīvotāji caur www.latvija.lv vai klātienē pašvaldībās varētu balsot par sev tīkamo kandidātu," skaidroja Dombrava, norādot, ka atšķirīga izmēra pagastiem būtu arī atšķirīga lieluma valdes.
Vairāki komisijas locekļi atzina, ka priekšlikums izveidot pagastu valdes ir vērā ņemams, jo pašvaldību reformas kontekstā tas pierādītu, ka vietējo iedzīvotāju intereses tiešām tiks ievērotas. Atbalstu tam pauda arī „Jaunās Vienotības" deputāts Arvils Ašeradens, uzsverot, ka viņam ļoti simpatizē „nultā" līmeņa pašvaldību izveides iecere. Vienlaikus viņš norādīja, ka nav skaidrs, ar ko šis līmenis nodarbotos. „Vieni domā, ka viņi varēs noteikt, kad būs kapusvētki, citi – kā taisnot grāvjus, bet vēl trešie – ka tiem būs savs līdzdalības budžets. Visam jāiet pēc kārtas – pašvaldību likumā jāiestrādā funkcijas un pilnvaru kopums un tad jālemj par ievēlēšanas kārtību," pauda politiķis.
Ja atceramies no vēstures, tā, piemēram, 19. gadsimtā valdes izskatīja jautājumus par pagasta naudas un mantas izmantošanu, pagasta saistību sadali, kā arī pildīja zināmas notariāta funkcijas: fiksēja līgumus zemnieku starpā (kas nepārsniedza 300 rubļu summu), reģistrēja zemnieku testamentus.
Lai arī debates bija lielākoties pozitīvas, priekšlikums tika noraidīts galvenokārt tādēļ, ka vairums sēdes dalībnieku uzskatīja, ka pagastu pārvalžu darbs sākotnēji būtu jānoregulē likumā „Par pašvaldībām", solot to atkal iekļaut darba kārtībā un skatīt, izstrādājot likumu.
Tikmēr Varakļānu novada iedzīvotāji ar bažām gaida likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu trešajā lasījumā, kas beidzot atrisinātu izveidojušos duālo situāciju, jo šobrīd ar vienu lēmumu novads ir iekļauts jaunveidojamajā Madonas novadā, ar otru – Rēzeknes novadā. Jāpiebilst, ka pirms Lieldienām ar atklāto vēstuli pie Saeimas vērsušies 53 Varakļānu novada kultūras un sabiedriskie darbinieki, aicinot Saeimu ievērot iedzīvotāju vairākuma viedokli par pievienošanos Madonas novadam.
17.04.2020.