Dziesmu par to, ka liels un mazs vēlas aizbraukt uz Latvijas galvaspilsētu, droši vien atminēsies daudzi, taču šonedēļ tai nepatīkamu pieskaņu piedeva Rīgas vadības vēlme aplaimot Rīgā pierakstītos iedzīvotājus ar lētākām biļetēm, darot to uz galvaspilsētas apmeklētāju rēķina.
Plāns ir vienkāršs – ja iecere īstenosies, ar nākamā gada 1. janvāri rīdziniekiem biļetēm piemēros 50% atlaidi, un tās maksās 42 santīmus jeb 60 eiro centu, bet pilsētas viesiem un tiem, kas nav deklarējušies galvaspilsētā, – 84 santīmus jeb 1,2 eiro. Vakar izskanēja informācija, ka arī AS „Pasažieru vilciens" varētu piemērot šādas atlaides rīdziniekiem, kuri izmanto vilcienus Rīgas robežās.
Sāk aptrūkties zaķu, kurus Nils Ušakovs un viņa komanda ar šo vienu ieceri vēlas nošaut. Runas par to, ka nepateicīgie laucinieki, kas ierodas Rīgā un izmanto jau tā pašvaldības dotēto pasažieru pārvadājuma pakalpojumu, un nemaksā Rīgai nodokļus, ir tikai dūmu aizsegs (pie tam visai vārgs) un nespēj noslēpt ieceres patiesos mērķus. Pirmkārt, tas ir darbs ar savu elektorātu. Ar šādu lēmumu Ušakovs gaidāmajās vēlēšanās nodrošinās daudzu rīdzinieku labvēlību, jo īpaši to, kas vēl šaubījās – balsot par „Saskaņas centru" vai izvēlēties kādu citu politisko spēku. Otrkārt, laikā, kad pašvaldības izmisīgi cīnās par iedzīvotāju noturēšanu un atražošanos savās teritorijās, šāds Rīgas (kas jau līdz šim ir darbojusies kā darbspējīgo iedzīvotāju magnēts) lēmums nozīmētu vēl lielāku lauku iztukšošanos, uz ko jau bažīgi ir sākuši reaģēt gan Pierīgas, gan tālāku pašvaldību vadītāji. Pamatotu kritiku Rīgas iniciatīvām ir paudis jaunais Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kas norāda, ka, plānojot noteikt uz pusi dārgākas Rīgas sabiedriskā transporta biļetes pilsētā nedeklarētajiem iedzīvotājiem, tiktu ignorētas Rīgas kā galvaspilsētas funkcijas. Ar to jāsaprot, ka Rīga nav tikai atsevišķa pilsēta, bet gan kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības, valsts pārvaldes un citu jomu centrs. Pilsētā koncentrētas iestādes un uzņēmumi, no kuru apmeklējuma iedzīvotāji nevar izvairīties, piemēram, universitātes slimnīcas. Šādā situācijā Rīgas apmeklētājus apgrūtināt ar papildu izdevumiem būtu negodīgi. Kā būtu, ja katra pašvaldība noteiktu dažnedažādus protekcionisma mehānismus? Šāda dalīšanās „savējos" un „svešajos" tik mazā valstī kā Latvija radītu tikai nevajadzīgas problēmas. Diemžēl Rīga šobrīd demonstrē tuvredzīgu, uz pašlabumu tendētu attieksmi, kas, iespējams, ļaus SC īstermiņā iegūt plusus, taču ilgtermiņā noteikti atspēlēsies, jo visus cilvēkus ar „banāniem" nenopirkt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS