Izskan darbīgais un ziedošais maijs. Dažos kalendāros Urbāna dienu – 25. maiju – uzskatīja par sēšanas beigu laiku, jo ticēja, ka viss, kas iesēts līdz Urbāna dienai, labi augs. Citi ticējumi vēsta, ka Urbāna dienā jāsēj lini, jo tad tie augs gari, nedēļu pirms un pēc šīs dienas jāsēj auzas, 25. maijā daži tradicionāli sēj gurķus, citi – stāda kartupeļus, un bieži vien šis laiks sakrīt ar ābeļu ziedēšanu. Citi saka, ka var vēl bez steigas sēt līdz pat Jāņiem, jo arī tad vēl pa vasaras mēnešiem viss var saņemties un izaugt.
Ja uzskata, ka jaunā Mēnesī jāsēj un jāstāda viss, kas aug virs zemes, bet vecā Mēnesī – tas, kas aug zem zemes, tad sanāk pretruna – šogad 25. maijs iekrīt vecā Mēnesī, tātad būtu vairāk piemērots burkāniem, kartupeļiem, nevis gurķiem. Citi atkal vadās pēc kalendāra, kad ir izceltas lapu, sakņu, ziedu un augļu dienas, un tās nudien nevar zināt bez kalendāra. Kā neapjukt daudzo sējas kalendāru un ieteikumu vidū? Bieži vien vai katrā dārzkopības žurnālā ir veicamo darbu kalendārs, un, atzīšos, neesmu izņēmums – arī es ieskatos. Protams, ne jau pēc ieteikuma izdodas strādāt, jo katrs sēj un stāda, kad ir sagatavota augsne, kad ir brīvs laiks, kad nelīst, kad ir nopirkti stādi, kad uznāk darbaprieks… Reiz, kad salīdzināju divos dažādu izdevumu kalendāros rakstīto, sapratu, ka lasu dažādus ieteikumus. Tā var nonākt arī atkarībā – pirms ko darīt, skatīties "Dārza Pasaulē", "Mājā" vai "Mūsmājās". Ja tikai lūkosies debesīs un uz Mēnesi, tad jau vispār dārznieki neko nevarēs ne paspēt, ne izdarīt – būs jāgaida īstais laiks, bet to var arī nokavēt.
Ir ļaudis, arī Arnolds Kalniņš Kalsnavā, kam ir vesela brošūra par darbiem, kas un kad veicami, lai izdotos tā, kā cerēts. Pēc viņa apciemojuma vienmēr atceros, ka augļukoki jāstāda iespējami agrāk un jauna Mēness fāzē; ja kāda ābele neražo, tad tā ir iestādīta nepareizā laikā, bet varbūt – nevietā (uz āderes). Tādu knifu ir daudz, bet, kā intervijā teikuši daudzi lauku saimnieki, svarīgi ir arī tas – vai tikai iestāda, vai arī kopj, jo bez darba nekā nebūs.
25. maijā dzimusi arī Piena diena, ko iesvētīja pārstāvji no Latvijas Piensaimniecības muzeja, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības, Zemkopības ministrijas, piena ražošanas un piena pārstrādes uzņēmumiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Tajā tika parakstīta iniciatīvas vēstule un simboliski saskandinātas glāzes ar pienu. Parakstītā iniciatīvas vēstule paredz katru gadu rīkot Piena dienu un noteikt to par Latvijā atzīmējamo dienu. Piena dienu plānots rīkot ar mērķi godināt Latvijas piensaimniecības nozari un tās tradīcijas, veicināt nozares attīstību, atgādināt par veselīgu uzturu un tā nozīmi.
Autore: IVETA ŠMUGĀ