Jūlija otrā nedēļa ir bijusi raibiem notikumiem bagāta. Nav noliedzams, ka pasaules mērogā ievērojamākais notikums bija Pasaules čempionāta futbolā pusfinālspēles. Divu grandu – mājinieku brazīliešu un organizēto vāciešu – dueli daudzi gaidīja ar aizturētu elpu, jo, pirmkārt, bija gaidāms kvalitatīvs futbols un, otrkārt, abas futbola lielvalstis līdz šim pasaules kausā bija tikušās visai reti.
Tas, ko saņēma skatītāji un paši spēlētāji, bija šoks, jo mājinieku sagrāvi ar 7:1 prognozēt neviens gaišreģis, lai arī tam būtu 8 kājas, nevarēja, un visticamāk otras šādas spēles pārredzamā nākotnē vairs nebūs. Uz šīs spēles fona nākamajā vakarā notikusī otra pusfinālspēle starp Nīderlandi un Argentīnu likās kā nebeidzams žāvu maratons, no kura pamodināja vien neizbēgamā pendeļu sišana. Gaidāma aizraujoša cīņa par zeltu, kā arī interesanti būs vērot, vai brazīļi spēs atkopties pēc valsts futbola vēsturē kaunpilnākās sagrāves un radīs sevī motivāciju cīnīties par bronzu.
Atgriežoties mājās, taču nezaudējot starptautisko piesitienu, noteikti jāmin ar Rīgu kā šāgada kultūras galvaspilsētu saistītās aktivitātes, kas īstos apgriezienus sāka uzņemt tikai jūlija sākumā. Pagājušās nedēļas nogalē mūs priecēja koncerts „Dzimuši Rīgā", kur piedalījās teju vai vislabākais, ko Latvija akadēmiskās mūzikas laukā spēj piedāvāt, bet aizvakar tika atklāta 8. pasaules koru olimpiāde, kurā piedalās 27 000 dziedātāju no 73 valstu 460 koriem. Muzikālā ziņā lieliski pasākumi, taču nevar iztikt arī bez darvas karotes. Tiem, kas koncertu „Dzimuši Rīgā" vēroja TV ekrānos, nevarēja paskriet garām nepamanītas skatītāju pirmās rindas, kur, šķiet, bija apsēdināta izlase no tās Latvijas sabiedrības daļas, kam šis pasākums pēc tā pamatbūtības bija pilnīgi neinteresants. Kādam tā ir bijusi nepieciešamība pazīmēties, citu laulene vai laulenis piespiedis atnākt līdzi, vēl kāds padzirdējis, ka būs laba mūzika, taču atnākot izrādījies, ka dzirdētais gaumei īsti neatbilst. Nez vai garlaikotie, no pozitīvām emocijām atbrīvotie ģīmji un šķidrie aplausi bija tas Latvijas portretējums, kādu mēs vēlējāmies tiešraidē translēt uz citām Eiropas valstīm.
Šī nedēļa neiztika arī bez politiskiem skandāliem un pārbīdēm vadošos amatos. Beidzot nolija virs veselības ministres Ingrīdas Circenes jau labu laiku savilktie mākoņi, un, pēc pašas teiktā, politiskā spiediena, pēc citu – neprofesionalitātes, rezultātā viņa demisionēja. „Vienotības" ministres piespiedu aiziešana norāda uz spēka demonstrējumiem pašā partijā, un pieļauju, ka pirms vēlēšanām mēs vēl pieredzēsim vienu otru cīņu ar elkoņiem.
Sabiedrības un žurnālistu uzmanību saistīja arī AS „Pasažieru vilciens" valdes atkāpšanās. Arī šajā gadījumā kā arguments tika minēta nespēja tikt galā ar uzdevumiem (galvenokārt saistībā ar pasažieru vilcienu iepirkumu), kas valdei izvirzīti.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS