Esmu laimīga, ka piederu tai paaudzei, kurai 4. maijs ir svētki. Tas laiks, kad visi ar aizturētu elpu sekojām notikumiem Rīgā, Saeimas namā, un visi kopā, sākoties balsojumam par LR Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, skaitījām katru balsi arī pie televizoru ekrāniem, nav aizmirstams. Tās ir emocijas, kuras droši vien tikai reizi mūžā katram ir lemts piedzīvot un pat ne visiem.
Starp tiem 138 Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību un brīvību, bija arī visi četri no toreizējā Madonas rajona teritorijas ievēlētie tautas priekšstāvji – Pēteris Krūgaļaužs, Jānis Gavars, Valdis Šteins un Eduards Berklavs. Viņi mums nelika vilties un savā ziņā pat ļāva sajust, ka arī mēs caur viņiem pirms 26 gadiem esam veicinājuši LR Neatkarības deklarācijas pieņemšanu un mums tagad ir sava neatkarīga valsts.
Svinot 4. maija svētkus jeb otro Latvijas dzimšanas dienu, šogad tika iedzīvināta vēl viena tradīcija, aizsākot Baltā galdauta svētkus. Cerams, ka ar katru gadu tā vērsīsies plašumā un arī Madonā, līdzīgi kā jau šogad Varakļānos un citviet Latvijā, šajā dienā būs Baltā galdauta svētki.
Bet šodien Maskavā sāksies kārtējais pasaules čempionāts hokejā, bez kura maijs jau kuro gadu arī nav iedomājams. Latvijas hokeja izlasei augstākajā divīzijā šī būs jau divdesmitā sezona.
Tāpat kā 1997. gadā, kad Latvija ieguva tiesības startēt elites grupā, valsts hokeja izlases galvenais treneris būs Leonīds Beresņevs. Toreiz starts mūsējiem viņa vadībā izdevās lielisks, tika izcīnīta augstā 7. vieta (šo panākumu pēc tam tikai divas reizes ir izdevies atkārtot). Kā būs šoreiz?
Hokeja eksperti rožainu rezultātu mums nesola, bet gan uzsver, ka tā Latvijas hokeja izlasei būs viena no sarežģītākajām sezonām. Būs labi, ja bez lieliem pārdzīvojumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem Latvijas hokejistiem izdoties noturēties elites grupā.
Priecē, ka paši hokejisti tā nedomā un ir apņēmības pilni cīnīties par uzvaru katrā spēlē, mērķējot uz vietu ceturtdaļfinālā, nevis tikai uz 12.-13. vietu, kas arī nākamgad nodrošinātu iespēju spēlēt kopā ar hokeja lielvalstīm.
Tāpēc, jau sākot ar šodienu, kad Latvijas izlase pirmajā spēlē tiksies ar Zviedrijas izlasi, turēsim īkšķus!
Mūsējie līdz šim vienmēr ir pratuši ne tikai uzvarēt izšķirošā spēlē, bet arī parādīt zobus un iekost arī kādai no hokeja lielvalstīm. Kāpēc lai tā nenotiktu arī šogad Maskavā? Galu galā hokejā jau visādi brīnumi notiek, un kas gan būtu hokejs bez tiem…