No antīkās vēstures stundām atceros stāstījumu, kā Odisejs ieteica grieķiem izgatavot lielu koka zirgu (mīts par Trojas zirgu), kurā paslēptos grieķu karavīri. Ar viltu un Trojas zirga palīdzību tika svinēta uzvara. Vai kaut kas līdzīgs "Trojas zirgam" nenotiek patlaban, kad bēgļu straumēs, kas pārņem Eiropas valstis, jaunu vīriešu izskatā iefiltrējas arī cita politika un cita reliģija ar tālejošu mērķi. Agrāk tā nediskutēja, bet beidzamajā laikā izskan bažas par Eiropas valstu islamizāciju nākotnē. Gaišreģe Vanga esot paredzējusi lielās problēmas Tuvajos Austrumos, "Islāma valsts" veidošanos, kas pārņems aizvien jaunas teritorijas, iznīcinās citu valstu kultūras mantojumu un vēsturiskos svētumus. Par islamizāciju brīdina arī katoļu priesteri, aicinot lūgties par Eiropu un savu valsti.
Ja kāds vaicā, vai tevi satrauc vai nesatrauc Sīrijas bēgļu jautājums, tad laikā, kad vēl pie mums viss ir mierīgi, tikai TV ziņās dzird stāstām par bēgļu krīzi Eiropā, un informācija vairāk tiek uztverta zināšanai un diskusijām, var teikt, ka vēl ne tik ļoti. Kaut ar lielām diskusijām, valdība ārkārtas sēdē atbalstījusi Latvijas pozīciju migrācijas krīzes risināšanai Eiropā. Kā Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra neformālās Eiropadomes sanāksmes laikā Briselē, Eiropai mērķtiecīgāk jāfokusējas uz migrācijas cēloņu novēršanu, un Eiropas Savienībai ir neatlaidīgi jāstrādā trijos virzienos – ES ārējo robežu stiprināšana, sadarbības stiprināšana ar trešajām valstīm, efektīva ekonomisko migrantu atgriešanas politika.
Sākumā figurēja, ka 250 patvēruma meklētāju varētu ienākt Latvijā, tagad jau ir jāsagatavojas 531 bēgļa uzņemšanai, un diez vai šis būs beidzamais cipars. Latvija atbalsta pasākumus pēc iespējas ātrākai personu identifikācijai, nošķirot tās personas, kurām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no tām, kas ieradušās labākas dzīves meklējumos Eiropas Savienībā. Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā un par prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.
Lai atvirzītos no politikas, ir jādodas uz mežu. Šonedēļ, 23. septembrī pulksten 11.21, iestājies astronomiskais rudens, ko dabā vērojam gan kļavu vainagu košākajās krāsās, gan bērzu zelta "naudiņās", gan vīnstīgu sārtumā un sēņu augšanā. Arī sēnes, jūtot lielāku mitrumu un siltumu, beidzot aplaimo sēņotājus. Beidzot var īstenot sen ilgoto vēlēšanos – doties mierīgā pastaigā pa rudenīgo mežu, turklāt arī ieliekot grozā pa brūnai baravikas, sviesta bekas vai ķieģeļsarkanas apšu bekas cepurei.