Apritējušas jau trīs nedēļas, kopš 24. februāra agrā rītā ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās Krievijas īstenotais agresijas karš pret Ukrainu. Nežēlīgs, postošs karš, kas nešķiro nedz militāros objektus, nedz slimnīcas, nedz skolas, nedz dzīvojamās mājas un kultūras objektus.
Bēgļu gaitās devušies lielākoties bez pajumtes palikušie teju trīs miljoni Ukrainas iedzīvotāju, bet vairāki tūkstoši gājuši bojā (un viņiem diemžēl nav pat savas kapu kopiņas, jo visi tiek apglabāti kopējā tranšejā). Cilvēki spiesti dzīvot patvertnēs bez apkures, bez elektrības, ūdens un pārtikas. Turpinās uzbrukums vairākām Ukrainas pilsētām, sprādzieni atskan un grūst dzīvojamās ēkas arī Kijivā. Nevainīgu civiliedzīvotāju bojāeja kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā tagad ir ikdiena.
Vistraģiskākā situācija izveidojusies Ukrainas dienvidaustrumos – ostas pilsētā pie Azovas jūras Mariupolē, kas Krievijai sevišķi svarīga, lai iegūtu izeju uz Krimu. Pilsēta ir aplenkta no visām pusēm, un pēc teju pusotras nedēļas aplenkuma tikai nelielai daļai bija izdevies pamest pilsētu, jo, neraugoties uz Krievijas solītajiem „humānajiem koridoriem", tie tika apšaudīti, liekot atgriezties humānās palīdzības autobusiem, ar kuriem atpakaļceļā bija plānots izvest no pilsētas civiliedzīvotājus. Arī šobrīd cilvēku evakuācija rit gausi, lai gan pēdējās dienās ir panākts zināms progress un pilsētu ir atstājuši vairāk nekā 30 000 civiliedzīvotāju. Jāpiebilst, ka, sākoties ielenkumam, pilsētā atradušies 350-400 tūkstoši cilvēku. Krievijas apšaudēm pakļautajā Mariupolē humānā situācija ir graujoša. Nav ne elektrības, ne apkures, nedarbojas ūdensvads, pilsētai netiek piegādāta pārtika, medikamenti un pirmās nepieciešamības preces. 13. martā pilsētā bija fiksēti 2358 bojāgājušie, taču tie ir tikai tie, kuru ķermeņi atrasti uz ielām. Cik bojāgājušo vēl ir zem sagrauto ēku drupām – nav zināms… Kā informē pilsētas mēra vietnieks Sergejs Orlovs, Mariupolē neviena ēka nav palikusi neskarta, 80-90% pilsētas ir sagrauta. Trešdien tika sabombardēts arī teātris, kura pagrabā izvietotajā patvertnē apšaudes brīdī atradušies vairāk nekā 1200 cilvēku – lielākoties sievietes un bērni.
Tikmēr diemžēl bez rezultātiem turpinās Ukrainas un Krievijas sarunas. Tām līdzi seko arī ASV un Rietumu valstis. „Krievijas puse tikai izliekas, ka iesaistās sarunās ar Ukrainu par trīs nedēļas ilgušā kara izbeigšanu, intervijā laikrakstam „Le Parisien" atzinis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. „Vispirms ir jāpārtrauc uguns. Tikai pēc tam ir iespējamas sarunas, jo tās nav nekādas sarunas, kad pie deniņiem tiek turēta pistole," norādījis Ledriāns.
18.03.2022.