Jau 37. dienu, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, apbrīnojam Ukrainas tautas varonīgo cīņu par savas dzimtenes brīvību un valsts teritoriālo vienotību. Jau 37 rītus ar lielām bažām un cerībām ieslēdzam televizoru, lai LTV raidījumā „Rīta Panorāma" pārliecinātos, ka ukraiņiem izdevies noturēt savas pozīcijas vai pat atkarot no agresora daļu zaudētās teritorijas.
Vakarrīt ieskanējās cerīga nots – proti, pēdējās dienās Krievijas karaspēka aktivitātes Ukrainā un Baltkrievijas armijas iebrukuma iespējas esot samazinājušās, tomēr apšaudes, tai skaitā no Baltkrievijas pilsētas Brestas lidostas, turpinās.
Ukrainas spēja cīnīties par katru savas zemes pēdu arī mums liek aizdomāties, vai arī mēs būtu tikpat drosmīgi un pašaizliedzīgi, aizstāvot savu valsti. Domājot par Latvijas aizsardzību un drošību, mūsu skati gan vairāk ir vērsti NATO virzienā.
Šajā otrdienā apritēja jau 18 gadu, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savulaik ļoti daudz darīja, lai Latviju uzņemtu šajā militārajā aliansē, atceroties to laiku, sacīja, ka, skatoties no šodienas skatpunkta, mēs varam tikai atviegloti uzelpot, ka Latvijai toreiz izdevās izmantot to pietiekami šauro diplomātisko spraugu, kas pieļāva domu, ka NATO varētu paplašināties Austrumu virzienā. Eksprezidente atzina, ka šajos gados ir sperts milzu solis valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Latvijas situācija drošības garantiju ziņā nav salīdzināma ar Gruziju un Ukrainu, kurām Rietumvalstu neizlēmības dēļ dalība NATO 2008. gadā tikusi atteikta, lai tikai nekacinātu Putinu, bet ilgtermiņā tas nav attaisnojies un tikai atraisījis Putinam rokas.
Jāatzīst, ka NATO garantijas arī Baltijas valstīm, visam Austrumu blokam gan ir vēl tālu no vēlamā. Kā raidījumā „Aktuālā intervija" G. Rēderam pauda Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks llvess, Baltijas valstis ir tik tuvu Krievijai, ka NATO klātbūtne ir būtiski jāpalielina. Krievija taču šobrīd uzvedas vēl agresīvāk nekā savulaik Padomju Savienība, kas vismaz pārējai pasaulei nedraudēja ar kodolieročiem, kā to tagad dara Putins. Tāpēc NATO klātbūtnei mūsu reģionā jābūt tikpat stiprai kā pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Rietumvācijā, kur pastāvīgi uzturējušies 400 000 alianses karavīru. Igaunijas eksprezidents ir parēķinājis, ka tādā gadījumā Igaunijā vien vajadzētu būt 10 000 amerikāņu karavīru.
Un tam var tikai piekrist. Apsveicams ir arī valdības nodoms Latvijas aizsardzībai atvēlēt 2,5% iekšzemes kopprodukta.
1.04.2022.