Otrdien pēc valdībā beidzot apspriestā ekonomiskās stabilizācijas plāna, par ko tik ilgi tika diskutēts, kļuva zināms, ka tā situācijas stabilizācijai izšķīrusies par vairākiem krasiem lēmumiem saistībā ar nodokļiem.
Tie paredz minimālu – 2 procentu – samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, toties par 3 procentiem ierosināts paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, sasniedzot 21 procentu, kas, nenoliedzami, atstās ietekmi uz jebkura iedzīvotāja naudasmaciņu. Līdztekus daļai vidējo un mazo uzņēmumu, tajā skaitā drukātajiem medijiem un grāmatām, ierosināts atcelt līdzšinējo samazināto 5 procentu likmi, arī viņiem piemērojot 21 procenta likmi, respektīvi, palielināt to četras reizes. Tas izraisījis plašu rezonansi izdevēju aprindās, jo tas ir vistiešākais apdraudējums izputināt šo biznesu. Jau tā izdevēji izjūt ekonomiskās krīzes radīto reklāmas ienākumu kritumu, bet, kā zināms, no abonentmaksām un mazumtirdzniecības ieņēmumiem vien izdevuma iznākšanu nodrošināt nevar. Taču vislielāko satraukumu valdības lēmums radījis tā fakta dēļ, ka valdība faktiski vēlas palielināt nodokli uz jau notikuša darījuma rēķina, jo tūlīt – 15. decembrī – būs beigusies preses izdevumu abonēšana nākamajam gadam un izdevēji, plānojot abonentmaksas nākmajam gadam, nebija rēķinājušies ar šādu izmaksu paaugstināšanos. Izdevēju vidū pavīd pat doma, vai pēkšņais valdības lēmums tieši šajā brīdī nav vēlme ierobežot preses brīvību. Ivars Godmanis gan vakarrīt LNT rīta raidījumā „900 sekundes" nedaudz pieskārās šim jautājumam, uzsverot, ka viņš viens par to nevarot lemt. Bet situācija jau nav nekāds atklājums. Tā bija zināma arī iepriekšējā dienā, kad šis lēmums valdībā tika pieņemts. Jau pirms tam preses un grāmatu izdevēji bija pauduši savu viedokli atklātā vēstulē Saeimai un valdībai, lūdzot pievērst uzmanību šai nozarei un norādot, ka nevis Starptautiskais Valūtas fonds, bet Latvijas uzņēmēji ir tie, uz kuriem balstās mūsu valsts nākotne. „Mēs, latvieši, esam maza tauta. Mūsu lielākais spēks ir un būs garīgums un izglītība. Lai mēs to noturētu, nedrīkst nepārdomāti iznīcināt tādas svarīgas nozares kā preses un grāmatu izdevējdarbība. Brīva un demokrātiska prese ir viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām," rakstīts aicinājumā, ko parakstījis Ivars Zariņš, Latvijas Preses izdevēju asociācijas (51 uzņēmums) valdes priekšsēdētājs, Visvaldis Trokša, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (48 uzņēmumi) valdes priekšsēdētājs, Tamāra Elste, Latgales Preses izdevēju asociācijas (6 uzņēmumi) valdes priekšsēdētāja, Tenis Nigulis, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (40 uzņēmumu) valdes priekšsēdētājs, Ināra Beļinkaja, Latvijas Grāmatnieku ģildes (5 uzņēmumi) valdes priekšsēdētāja, Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas (apvieno ap 70 Latvijas grāmatnīcu) valdes priekšsēdētāja.
Autore: BAIBA MIGLONE