Šonedēļ Amerika atzīmēja 2001. gada 11. septembra traģēdijā bojā gājušo piemiņu. Ņujorkas centrā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuru dzīve apgriezās kājām gaisā pēc teroristu vadīto lidmašīnu ietriekšanās Dvīņu torņos un Pentagonā. 2973 cilvēki tika aizslaucīti no saviem mīļajiem, no savas dzīves un sev liktā uzdevuma, piedzimstot egocentrisma un 21. gadsimta visatļautības pārpilnajā pasaulē.
Terorisma cita veida izpausme, vardarbības konstatācija šonedēļ pārkliedza Latviju un jo īpaši – mūsu rajonu, kad policija apstiprināja faktu – nežēlīgi noslepkavotas māsas – divas jaunas sievietes, kuru dzīve bija saistīta arī ar Madonas rajonu.
Reaģējot uz notikušo, Amerika uzsāka karu. Latvijā šobrīd cilvēki saasina jautājumu par nāvessoda nepieciešamību un piemērošanu vainīgajam īpašas cietsirdības gadījumā. Gan tiesa – ne linča tiesā.
Netrūkst arī ekonomiskā terora piemēru. Partija „Jaunais laiks" otrdien paziņoja, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad tiek iesaldētas vairāku nozīmīgu sabiedrisko sektoru algas, Nacionālās bibliotēkas projekts ir ekstravagants un piedalās ekonomiskās krīzes padziļināšanā.
Uz to reaģējot, Kultūras ministrija tomēr paziņo aprēķinus, ka, pat ja Gaismas pils būvniecība tiktu apturēta, neizdotos iegūt pat desmito daļu to līdzekļu, kas nepieciešami algu palielināšanai sabiedriskajā sektorā. Savukārt bibliotēkas projekta apturēšanas rezultātā „rastos milzīgi ilgtermiņa zaudējumi gan Latvijas kultūrai, gan ekonomikai".
Vēl vairāk – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana faktiski pilnībā sasaucas ar Latvijas Bankas viedokli par nepieciešamību stimulēt ekonomiku. Gaismas pils īstenošana ir ekonomiski pamatota gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jo „īstermiņā šī projekta realizācija palīdzēs pārvarēt tuvojošos krīzi būvniecības sektorā, bet ilgtermiņā Gaismas pils ir milzīgs solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanā Latvijā".
Neaizmirsīsim, ka neatņemama Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļa ir visu Latvijas publisko bibliotēku modernizācija. „Trešā tēva dēla" projekta ietvaros 874 bibliotēkas visā valstī (to vidū – arī mūsu rajona publiskās bibliotēkas) jau saņēmušas ievērojamus uzlabojumus gan infrastruktūras, gan informācijas pieejamības jomā.
Autore: INESE ELSIŅA