Nesen satiku pazīstamu skolotāju. Vasaras garā atvaļinājuma baudīšana izvērtusies visai priecīga, jo pa vidu nebeidzamajiem darbiem ir bijuši arī skaisti mirkļi pie ezera, peldes, izbraucieni ar laivu, ogošana, koncerta apmeklējums. Taču, ak, vai, nejūtami, pat, nepērkot nekādas luksusa lietas, izbeigusies atvaļinājuma nauda, un caurvējš makā liek sevi manīt. Nākamā alga vēl aiz kalniem, un jādomā par izdzīvošanu, par to, kā bērniem iegādāties visu skolai nepieciešamo. Tomēr manai paziņai optimisma krājumi vēl nebija beigušies:
– Badā jau nenomirsim! Dārzā izauguši kartupeļi, kabači, burkāni, pupiņas, sīpoli, gurķi, atliek tikai visu samest katlā, un sautējums gatavs. Ir arī āboli, ogas. Ja parēķinu, cik tas viss veikalā maksātu, tad skaidrs, ka esmu plusos.
Zemnieki jūtas iepriecināti par graudu iepirkuma cenu kāpumu, kas vidēji esot 54%, taču tūlīt notiks solītais cenu lēciens daudziem pārtikas produktiem, ieskaitot pienu un maizi. Puse ienākumu pārsvarā tiks noēsti, un, ja dzīvotu tikai un vienīgi no lielveikalu pārtikas, nauda aizripotu vēl ātrāk.
Nenormālās inflācijas un cenu kāpuma laikā (jūlijā ES valstu vidū Latvijā bijusi visaug-
stākā inflācija – 9,5 %) daudz tiek runāts par taupības programmu, un gandrīz visās nozarēs. "Mazie" taupa dažādi, bet rezultātā nonāk pie secinājuma, ka vai nu neprot dzīvot, vai ienākumi par sīkiem (kas gan prastu izdzīvot ar 90 latu pensiju?). Kas vien var, piepelnās, lasa ogas, audzē dārzeņus, makšķerē zivis. Ģimenēs, kam pavairāk bērnu, spiesti kalkulēt "uz galviņām", un kur gan ieekonomēt. Tāpēc jau izbraukušo skaitam peļņā un labākas dzīves meklējumos uz Īriju ir tendence nesamazināties. Tajā pašā laikā mums savu darbaroku sāk pietrūkt, vismaz reti kurš ir ar mieru vilkt garu par minimālo algu.
Ak, šīs laicīgās lietas! Tie, kas šonedēļ svētku laikā pabija Aglonā, vairāk domāja par garīgajām vērtībām, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien. Arī cilvēciskā un profesionālā cieņa no naudas nav atkarīga.
Šogad mūs lutina vasarīgi karstais augusts, bagātīgais ražas laiks, un varbūt mazāk jāgaužas par to, kā nav, jāpriecājas un jānovērtē tas, kas ir. Vēl jau mūs visus lutina vasara.
Lai izdodas uzkrāt saules vitamīnus!
Autore: IVETA ŠMUGĀ