Esam aizvadījuši brīnišķīgus Brīvības svētkus Madonā. Kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas ir pagājuši jau 28 gadi, bet tāda 4. maija mums vēl nav bijis, kad pilsētas ielas piepildītu tūkstošiem cilvēku un ?staj? dien?īstajā dienā tik plaši svinētu valsts svētkus.
Pārsteidzoši, ka varam tik daudz vēl sanākt kopā, tātad visi vēl nebūt no Latvijas neesam aizbraukuši un, kā, redzot tik daudz ģimeņu, atzina kaimiņiene Benita, Latvijai ir nākotne.
Gribētos, lai kaut kas tāds (tikai, protams, mazākā mērogā, piemēram, ar vietējo zemessargu vienību piedalīšanos) atkārtotos arī pēc gada un citos valsts svētkos, kā, piemēram, valsts simtgadē, lai līdzīgi kā citās mazpilsētās arī mēs 18. novembrī varētu sapulcēties Saieta laukumā, iedegt svecītes un kopīgi nodziedāt Latvijas valsts himnu. Kā tas ir 11. novembrī Poruka ielā, kur šo tradīciju jau daudzus gadus uztur madoniete Beāte Ozoliņa.
Vērts arī vairāk piedomāt pie valstiskuma simboliem. Droši vien tas jau bija jāapjauš katram pašam, bet, ja kāds pirms tam uz militāro parādi būtu aicinājis ierasties ar karodziņiem rokās un pie apģērba piespraustām sarkanbaltsarkanām lentītēm, tad tie būtu lielākajai daļai, taču šoreiz – tikai retajam Brīvības svētku apmeklētājam. Vai arī – ja mūsos vairāk būtu uzņēmēja gēna, apķērīgākie tos būtu jau sarūpējuši un tautas pulcēšanās vietās karodziņus un sarkanbaltsarkanās lentītes piedāvātu par maksu. Visticamāk, daudzi arī nopirktu, lai, sveicinot militāro vienību karavīrus, zemessargus, valsts un pašvaldības vadītājus, varētu māt ar karodziņiem. Plīvojošo karodziņu jūra Brīvības svētku apmeklētāju rokās tikai pastiprinātu patriotisko noskaņu un lepnumu par savu valsti.
Pirms svētkiem gan Saeimas deputātu vidū izraisījās karstas diskusijas par vairāku datumu izņemšanu no svētku dienu saraksta. Parlamentā jau iesniegti priekšlikumi, kas paredz 1. maiju izņemt no svētku dienu saraksta, lai atbrīvotu vietu Lāč-plēša dienai un vismaz kopējais brīvdienu skaits nemainītos
Tikmēr Ilmārs Latkovskis piedāvājis no svinamo dienu saraksta izņemt pat 4. maiju, dienu, kurā, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vārdiem runājot, „mēs paši pamodinājām sevi, mēs paši mainījām savu likteni", un to dienu notikumi un AP deputātu vēsturiskais balsojums ir tik spilgtā tautas atmiņā.
Vienā ziņā viņam gan var piekrist, proti, ka ir jānošķir divas lietas, kas nav viens un tas pats – svētku dienas un brīvdienas. Varbūt cilvēkiem ir vajadzīgas brīvdienas, un cilvēki tās grib, bet svētki nenozīmē, ka obligāti jābūt brīvdienai.
11.05.2018.