Novembris, valsts svētku mēnesis, kad vairāk kā citā laikā izjūtam saikni ar savu tautu, nozīmīgajiem vēstures notikumiem. Šogad svētkus svinam citādāk, klusāk un mierīgāk. Varbūt nedaudz pietrūkst ierastā lāpu gājiena Lāčplēša dienā, piemiņas brīža, patieso, sirdī smeldzošo uzrunu, atmiņu stāstījumu. Arī 18. novembris būs neierasts – bez parādes, svētku salūta, pulcēšanās. Bet tas nenozīmē, ka nebūs svētku. Tos radām mēs paši – savā sirdī, ģimenē.
Liels prieks, gandarījums un lepnums pārņem, kad šajos svētkos izjūtam vienotību, kā ikdienā reizēm pietrūkst. Māju logos, piemiņas vietās degošās sveces raisa pozitīvas domas, izjūtu, ka atceras un godina tos, kuri reiz cīnījās, lai būtu mūsu zeme Latvija. Tās izjūtas nav aprakstāmas.
Viss sākas ģimenē – cieņa vispirms pret vecākiem, pret līdzcilvēkiem, pret savu tautu un mūsu varoņiem. Tikai mēs paši varam ieaudzināt patriotismu, lai arī nākotnē būtu stipra un vienota tauta, cieņa pret savu zemi, savām saknēm.
Latvieši ir stipra tauta, pārdzīvos dažādus laikus. Šobrīd nevienam nav viegli. Ierobežojumi, kas šonedēļ stājās spēkā, daudziem raisa negatīvas pārdomas un noskaņu. Cilvēki nogurst klausīties, ievērot, satraukties, baidīties. Ikviens no mums klusībā cer, ka tas pāries jau pavisam drīz un ikdiena atgriezīsies ierastajā ritmā. Bet vai ikdiena būs tāda pati? Katra lieta, notikums, pārdzīvojums, iespēja mums tiek dota, lai kaut ko mācītos un iegūtu. Šobrīd pats galvenais ir piesardzība, un tās nekad nevar būt par daudz. Nav nemaz tik grūti un ir pat patīkami ievērot distancēšanos, kad neviens negrūžas virsū. Roku higiēna tiek mācīta jau kopš agras bērnības, tam nevajadzētu būt nekam jaunam un būtu jāievēro vienmēr.
Katrā lietā ir savas pozitīvās un negatīvās iezīmes. Mums ir liegti pasākumi, dažādas skaistumkopšanas procedūras, sporta pasākumi, bet tas dod vairāk laika būt kopā ar tiem, kas patiesi ir svarīgi – savu ģimeni, tuvajiem cilvēkiem. Viss, ko mēs šobrīd darām, ir, lai pasargātu tos, kas mums patiešām ir īpaši un nozīmīgi. Ikdiena ikvienam ir aizņemta, ne vienmēr pietiek laika, bet šis brīdis to mums dod – būt vairāk kopā, doties dabā, ieelpot laimi un izelpot prieku.
Esot dabā, svaigā gaisā, vislabāk atraisās prāts, aizmirstas ikdienas rūpes. Arī laikapstākļi šogad lutina, lai gan, tuvojoties adventam, decembrim, gribas mazliet baltumiņa. Šobrīd tāds pelēks un nomācošs, bet gaismu mēs varam radīt, iededzot sveces, kas ļoti piestāv šim laikam.
13.11.2020.