Tuvojoties 31. oktobrim, kad, kā iepriekš bija paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, vajadzēja notikt Apvienotās Karalistes izstāšanās procedūrai no Eiropas Savienības, arvien skaidrāks kļuva, ka arī šoreiz tā nenotiks, jo parlaments nebija gatavs pietiekami īsā laikā apstiprināt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem.
Līdz ar to 27 ES dalībvalstis pirmdien kārtējo reizi vienojušās atlikt breksita termiņu – šoreiz līdz 31. janvārim, pieļaujot, ka Lielbritānija varēs izstāties no ES arī agrāk – 30. novembrī vai 31. decembrī, ja Lielbritānijas parlaments pietiekami drīz apstiprinās premjerministra Borisa Džonsona valdības panākto vienošanos ar ES par izstāšanos.
Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā balsoja arī par premjera Džonsona ierosinājumu rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 12. decembrī, savukārt par vienošanos par breksita nosacījumiem parlaments varētu balsot līdz mēneša sākumam. Jāteic, ka ārkārtas vēlēšanas būs trešais balsojums nepilnu piecu gadu laikā. „Būs ārkārtas vēlēšanas, un neatstāsim ES bez vienošanās – tā izskatās šobrīd" – WhatsApp raksta draudzene, kas jau 26 gadus dzīvo Erdingtonā Birmingemas priekšpilsētā, piebilstot, ka cilvēki Apvienotajā Karalistē jau ir paguruši no šī nebeidzamā stāsta un neziņas.
Tikmēr pie mums trešdien ar garām diskusijām un spilgtām debatēm Saeima ārkārtas sēdē sāka izskatīt nākamā gada budžetu.
Debates par nākamā gada budžeta projektu sākās pulksten 10, deputātiem savus vērtējumus par to klāstot teju deviņas stundas. Nākamā gada budžetu koalīcijas partneri vērtēja kā labu, bet ne ideālu. Ministru prezidents to salīdzināja ar soli pretim Ziemeļvalstu labklājībai. „Nākamā gada valsts budžets ir tikai solis lielajā bildē, kas paredz virzību uz Ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšanu," uzrunājot Saeimas deputātus, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Spilgtu salīdzinājumu tiešām netrūka. Tā, piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars skaidroja, ka budžeta pieņemšana ir parlamenta Everests, jo šajā procesā saiet kopā trīs lietas: budžetēšana, likumdošana un pārraudzība.
Savukārt opozīcijas partijas savā retorikā bija ievērojami kritiskākas, budžetu dēvējot gan par vilšanos, gan liekulību, gan izmantojot citus epitetus un alegorijas. Valdībai un koalīcijai opozīcijas deputāti asi pārmeta likumu nepildīšanu. Tāpat koalīcijas politiķi tika kritizēti par nespēju pildīt mediķiem dotos solījumus, tā vietā lemjot par vairāk nekā četru miljonu eiro piešķiršanu politiskajām partijām.
01.11.2019.