Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš atkal esmu pievienojusies „Stara" kolektīvam. Vispirms jāsaka paldies par šo iespēju. Ir pagājuši desmit gadi, bet šķiet, ka nemaz neesmu bijusi prom. Nekas dzīvē nenotiek bez iemesla, un noteikti arī šī iespēja man ir dota, lai iegūtu ko jaunu. Ir jāpaļaujas uz augstākiem spēkiem un nedrīkst pazaudēt ticību sev.
Pēc astronomiskā rudens iestāšanās arī laikapstākļi mainījās. Trešdien piedzīvojām patiesi rudenīgu laiku – stipru vēju un lietu. No rītiem par rudens atnākšanu vēsta salnas. Pat koki spilgtāk iekrāsojas dzelteni un sārti. Bet vēl jau gaidām atvasaru. Tik grūti šķirties no vasaras un saules.
24. septembris bija brīvdiena, jo šajā dienā Aglonā noslēdzās pāvesta Franciska vizīte Latvijā. Lai gan šī vizīte iedzīvotājos izraisīja dažādas izjūtas un tostarp arī asas diskusijas, ne mirkli nenožēloju, ka devos uz Aglonu un biju starp daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuriem bija iespēja noklausīties Svēto Misi un pāvesta vēstījumu. Plašā emociju gamma liek joprojām domāt, ka nākamvasar atgriezīšos Aglonā un varbūt kādreiz noiešu tālo ceļu svētceļojumā.
Politika – tēma, kas mani īsti nekad nav īpaši interesējusi, bet trešdien, piedaloties Madonas pilsētas vidusskolas jauniešu domes organizētajās debatēs ar partiju kandidātiem, sapratu, ka arī no manis ir atkarīga Latvijas nākotne un ir rūpīgi jāizdara sava izvēle 13. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jau 6. oktobrī. Jauniešu domei izdevās iecerētais, jo pasākums bija plaši pārstāvēts gan no skolēnu un iedzīvotāju puses, gan partiju pārstāvjiem, to bija vienpadsmit.
Madona var lepoties ar saviem jauniešiem, jo viņi sniedz ieguldījumu ne tikai pilsētas, bet arī savā izaugsmē. Svarīgākais noteikti ir noticēt sev, saviem spēkiem un rīkoties.
Pa vidu ikdienas darbiem joprojām virmo kas īpašs – gatavošanās Latvijas simtgadei. Katrā novadā, pagastā ir cilvēki, kas klusībā vieni paši vai kopā ar domubiedriem gatavo kādu īpašu sveicienu valstij svētkos. Arī es tieši vai netieši, bet esmu saistīta ar simtgadi.
Mazās lietas un lielie notikumi šobrīd ir tas, kas man dod enerģiju un vēlmi doties uz priekšu. No rītiem celties un priecāties par to, kas jau ir, sapņot par to, kas būs, un pateikties. „Paldies" ir tā valūta, kurai nezudīs vērtība. Šo vārdu saspringtajā ikdienā nedrīkst aizmirst pateikt ne svešiniekiem, ne sev tuvajiem cilvēkiem.
28.09.2018.