Vēlēšanās palikt amatā par katru cenu. Līdz pat atklātam ciniskumam. Šķiet, ar to atmiņā paliks aizejošās (pilnīgi neticami, ka tiešām kāds varētu pamest šajos trīs gados tik iesildītos krēslus!!!) valdības galva un arī atsevišķi ministri, kas vēl nedēļas sākumā pauda nelokāmu gatavību strādāt, jo, ja „stūrmanis ir, tad arī airētājiem jābūt savā vietā". Bet stūrmanis līdz pēdējam i nedomāja izlaist stūri no rokām. Neraugoties uz tūkstošiem cilvēku protestiem pagājušajā sestdienā Doma laukumā, neraugoties uz plašsaziņas līdzekļos iedegto tablo, kas jau sen sāka skaitīt šīs valdības dienas…
Šobrīd kļuvis zināms, ka, iespējams, valsts prezidenta ietekmē, valdība tomēr atkāpsies, bet tikai 5. decembrī. Arī tas ir līdz šim nebijis fakts, ka valdības galva paziņo, ka atkāpsies, bet tikai… pēc mēneša. Sak', palieciet nu mierā, pats zināšu, kad aiziet, ja jau jūs tik ļoti uzstājat! Un vēl paradoksālāks ir fakts, ka uz šo nepilno mēnesi tiek apstiprināti trīs jauni ministri trūkstošo vietā. Līdz šim nav bijis gadījuma, kad valdībā, kas jau faktiski paziņojusi par demisiju, tiek iebalsoti jauni ministri. Jājautā, tad uz ko cer balsotāji un paši iebalsotie? Tad jau vajadzēja uzreiz visiem reizē, ja pats premjers, kaut ar gariem zobiem, uzsverot gan, ka valdība neatkāpjas kādu konkrētu kļūdu dēļ, tomēr atzīst, ka „pašreizējās koalīcijas darba iespējas ir izsmeltas.
Nepieciešams jauns uzticības kredīts". Kā tad šo kredītu iegūt – lāpot esošo valdību? Tas ministrs bija labs, tas – ne tik labs, bet tas – galīgi garām? Un kas tad būs tas visgudrais, kas šo slēdzienu dos? Ne jau tautas viedoklis tiks uzklausīts. Tik pierasts pie ķēķa sarunām zoodārzā. Un būtu jābrīnās, ka pēkšņi kaut kas mainītos.
Tas – valdības augstākajos ešelonos, bet pie mums ikdiena – ar kārtējo inflācijas kāpumu (tā oktobrī jau sasniegusi 13,2 procentu robežu) un debesīs kāpjošajām cenām veikalos, ar pirmo viņsestdien uzsnigušo sniegu un pirmajiem siltuma rēķiniem pastkastītēs daudzdzīvokļu namos, ar tumšajiem rudens vakariem un netālu jūtamajām Ziemassvētku noskaņām.
Viss kā dzīvē. Bet pa vidu – arī kāds priecīgi zīmīgs notikums, kura sakarībā man jāteic paldies saviem „Stara" airētājiem. Ar daudziem no viņiem esmu kopā jau… Lai nu šoreiz paliek cipars, bet par skaistajām rozēm apaļajā darba jubilejā un kopā nostrādātajiem gadiem – tiešām paldies! Mēs visus šos gadus esam domājuši par jums, tiem, pie kā mūsu laikraksts ceļo no dienas dienā. Esam vēlējušies būt ar jums jūsu un mūsu kopīgajās raizēs un priekos. Tāpēc ar prieku šodien saku – uz tikšanos rīt!
Autore: BAIBA MIGLONE