Kas var būt skaistāks par studiju gadiem, kad visa dzīve tik enerģiska un krāsaina, kad optimisms liek gandrīz visas problēmas uzskatīt par risināmām. Ne visas, arī finansiālās, atrisinās nebūt tik veiksmīgi, tomēr tie, kam ir mērķis un gribasspēks, naudas lietas šķetina un izeju atrod.
Lai gan bērni ir jau izskoloti, turklāt visiem laimējās studēt valsts budžeta vietās (kaut ar studējošo kredītu), ar interesi sekoju līdzi studentu protestam, kas vērsts pret izskanējušo valsts finansiālo problēmu atrisināšanu arī budžeta vietu samazināšanā. Tātad nav vienalga, vai par izglītošanos maksās valsts vai pats students, vai viņa vecāki.
Lai gan Ministru prezidents Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Latvijas Studentu apvienību solīja, ka budžeta vietu skaits tiks saglabāts pašreizējā apjomā, studenti tam līdz galam netic un protesta gājiens oktobra beidzamajā dienā nav atcelts. Jaunieši vēlas atgādināt, ka augstākā izglītība ilgstoši ir nepietiekami finansēta no valsts puses un tā turpināt vairs nedrīkst – turpmākajos gados nepieciešami mērķtiecīgi finanšu ieguldījumi augstākajā izglītībā, vienlaicīgi risinot gan kvalitātes, gan pieejamības jautājumus. Citādi jaunieši vēl vairāk izbrauks no savas valsts un meklēs izglītošanās iespējas zemēs, kur izglītības sistēma ir sakārtotāka. Ir arī tiesa, ka daudzi salīdzinoši labu izglītību par budžeta līdzekļiem gūst augstskolās Latvijā, bet pēc tam – „Paliec sveika, dzimtene, braucu strādāt un likt lietā savas zināšanas ārzemēs!". Tas nekas, ka par izglītības iegūšanu maksāja valsts.
Kā šonedēļ dzird, Latvijas Studentu apvienības gājienam būs daudz aktuālu augstākās izglītības akcentu, kaut beidzamās tikšanās laikā tomēr saņemts apstiprinājums, ka tiks rasts papildus nepieciešamais finansējums augstākajai izglītībai, lai studiju budžeta vietas nebūtu jāsamazina. Tomēr bāzes finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kamēr studentiem vienmēr viss ir vai nu balts, vai melns, tikmēr pelēks staigā ministrs Kārlis Šadurskis. Skolotāju algu reforma ir palielinājusi slodzi, bet atalgojums par to daļai mācībspēku ir pat mazāks.
Mēs varam vai nu mīlēt, vai nemīlēt rudeni ar garajiem, tumšajiem un drēgnajiem vakariem, īsajām dienām, kas Latvijā ir pārsvarā bez saules, bet šis laiks nu ir klāt un jāizdzīvo, meklējot gaismas avotus. Pārsteigumu sagādā agri, jau oktobra beigās uzkritušais sniegs, un vismaz baltā krāsa mudina uz gaišākām domām par to, ka tuvojas gada nogale, drīz pienāks arī Ziemassvētki, pēc kuriem gaisma atkal pamazām atgriezīsies.