Kādi tikai nav tie vīrusi! Pa siltās ziemas atkusušo, miglaino un pelēcīgo februāra gaiteni virpuļo saaukstēšanās vīrusi un uzklūp visnepiemērotākajā brīdī. Jāturas pretī ar vitamīnu vairogu, ar cerību, ar iekšējā spēka rezervi.
Dzird, ka vietvietām tomēr ir arī citi, piemēram, slēpošanas bacilis, kam gan pie mums klājas grūti, jo nav ziemas sporta aktivitātēm tik gaidītā sniega. Pat Vidzemes augstienē, kur vienmēr ziemās bijis baltums, tagad ir tikai tas, kas paliek pēc plus 5 grādu temperatūras un lietus.
Visi mači, pat Jaunatnes ziemas olimpiāde pārcelta ar cerību, ka varbūt tomēr vēl izbaudīsim ziemas priekus. Kaut kad varbūt vēl dabā viss atgriežas savās vietās. Viss taču notiek pēkšņi un kontrastā: vakarā – sals, rītā – atkusnis.
Pa vidu – arī vispārējā vājuma sindroms un politikas mazspēja ko izmainīt labklājības līmenī, ko vēl turpina graut inflācija. Nauda, vara, solījumi, jauns politiskais spēks, vecā gvarde, pirkšana, pārdošana – šonedēļ nez kāpēc šie vārdi duras ausīs. Dzims jauna partija, bet vai tajā nāks gados jauni cilvēki, atšķirīgas politiskās paaudzes pārstāvji? Kas zina recepti, un vai ir universālas zāles, dārgas zāles, lai atrisinātu visas problēmas? Nu negribas domāt par materiālo, par sliktajiem vīrusiem. Lai tie met ap mums līkumu!
Vai gan tas kāds jaunums, ka liela daļa nopelnītās naudas tiek vienkārši noēsta. Pētījumi liecina, ka dažās mājsaimniecībās tā ir trešā daļa ienākumu, bet citās – pat puse izdevumu. Pārtikas produktu cenas ir palielinājušās, un ikviens taču gribētu, lai par šo naudu pirktie produkti būtu ar atbilstīgu kvalitāti. To, ka mūsu pašu zemītē ražotie pārtikas produkti kopumā ir kvalitatīvāki nekā importētie, mēs jau gan zinājām, bet tagad tas ir arī laboratorijā apstiprināts. No pētītajiem produktiem – piena, siera, putnu gaļas, desu, cīsiņiem, medus, augu eļļas, majonēzes, kartupeļiem, gurķiem – salīdzinājums par labu ticis vairumam produkcijas, bet īpaši medum un āboliem. Latvijas medus bioloģiskā aktivitāte – 25 Gotes vienības, importa medus – 17, bet mūsu dārzu āboli satur krietni vairāk pektīnu.
Tātad vismaz mierinājums, ka dabiskā mums ir vairāk nekā mākslīgā. Ar to arī jutīsimies stiprāki par modernajiem vīrusiem un pārgudro ķīmiju.
Ir jau vēl citi cerīgi momenti, ko ikdienā var uztaustīt. Jau pamazām dzird atskanam putnu dziesmas, un drīz sekos pavasarim raksturīgie "simptomi", ko vēlas just katra sirds, lai saprastu, ka ir dzīva, gatava dabas diktētajai atmodai.
Autore: IVETA SMUGĀ