Vakar patiešām visi raksti vēstīja, ka pulksten 21 un 6 minūtēs sākās vasara. Tas tā – pēc rakstiem, bet dabā šajā gadā viss norisinās par pāris nedēļām ātrāk. Kad pļavā meklēju margrietiņas avīzes Līgo numura fotogrāfijai, izrādījās – tās visas jau… nolīgojušas un ziedu vainadziņi saulē savērpušies. Laikam pa priekšu aizsteidzies jasmīnu krūms, balto rožu krūmi. Arī naktsvijoles jau izsmaržojušas, un tikai ēnainās vietās vēl kas saglabājies no pļavu ziedu un košumkrūmu ziedošā skaistuma.
Un atkal, jau kuro reizi, gribas izsaukties: „Kur steidzies, vasara, tik ātri ziedēdama?" Bet pēc rakstiem tā taču tikko sākusies. Tad jau iznāk, ka pavasaris paņēmis un noziedinājis daļu vasaras krāšņuma. Ko padarīsi, ja arī daba sāk mācīties ļaužu tikumus…
Bet lai nu paliek! Būs jau arī vasarai savs ziedu birums, un, ja laiks turēsies auglīgs, tad jau pavisam ātri.
Valsts dzīvē notiekošā lokā, manuprāt, pamanāmākais un labdabīgākais bija mūsu karavīru atgriešanās no Irākas. Ir noslēdzies daudz un dažādi vērtētais Latvijas valsts militāro spēku izgājiens starptautiskajā kautiņu arēnā. Tieši jau šis, jo par citām vietām runā un raksta mazāk. Varbūt – līdz brīdim, kuru negribas piesaukt…
Tāpat kā visu pavasari, arī šajā nedēļā bija visai klaji jūtama "maizes tēvu" vai – pareizāk – naudasmaka turētāju ietekme lielajos plašsaziņas līdzekļos. Katrs vicināja savu karodziņu, slavēdams tā krāsas un plīvojumu politikas vējos. Un, kas vēl ļaunāk, šur tur visai klaji mēģinot nobīdīt malā tos žurnālistus, kas labi un dziļi rok skanošiem maisiem bīstamā tuvumā. Lasiet, kā gribat. Vara plus nauda vai nauda plus vara – summa nemainās.
Taču pats galvenākais notikums šajā nedēļā mums tikai vēl priekšā, jo rīt -Līgas, parīt – Jāņi, un tad jau nu gan atkal ies vaļā lielā līgošana. Atliek vienīgi vēlēties un novēlēt pēc tās kārtīgi atpūsties, lai televīzijā rādītais restotais vagoniņš paliktu tukšs un mēs visi – pie labas veselības.
Par spīti pārziedējušajām pļavām, ir ozoli vēl Latvijā, un Jāņi bez vainagiem taču nekad nav palikuši. Gan jau arī Līgām tiks pa ziedu vainagam. Tāpēc saucu es: lai līgo, Latvija! Līgo! Līgo!
Autors: OĻĢERTS SKUJA