Sniega šogad ir tik daudz, ka var aizdot tiem, kam tā nav. Nudien satīrītā sniega kaudzes ceļmalās jau saceltas ievērojamā augstumā, bet vēl turpina snigt.
Tomēr pastāv tendence ziemas situāciju dramatizēt. Nu kāda sniega krīze, ja Latvijā vienmēr ir bijuši četri gadalaiki, ieskaitot ziemu. Vai tad agrāk nebija sniegputeņu? Vai nebija kupenu, aizvilktu ceļu un laukos – arī bezceļu? Vienmēr sniegs ir bijis jātīra, vien šoziem ir jārēķinās ar to, ka nauda jātaupa, degvielas cenas palielinās un tehnisko spēku par maz.
Ja jaunā gada pirmās dienas nācās sagaidīt ieputinātiem un vēl bez mūsdienu komunikācijām, liekas, ka nudien – ārkārtas situācija. Protams, ka valstī tāda bija jāizsludina, lai mobilizētu visus spēkus. 15. janvārī Latvijā paredzēta arī Vislatvijas sniega talka.
– Laikam esmu notiesāta, ka dzīvoju laukos. To vien daru, kā tīru sniegu, kurinu krāsnis, un vēl nākas sēdēt pie svecītes. Labi, ka vismaz nav govju, kas ar rokām jāizslauc, – nedēļas sākumā par jaunā gada iesākumu nācās dzirdēt ne vienu vien situācijas raksturojumu. Daudzviet nebija iespēju arī sazināties ar ārpasauli, jo mobilajam telefonam akumulators tukšs.
Kā ar mūsu pašu akumulatoru? Pašai bieži vien nākas sevi strostēt, kad gribas ļauties negatīvismam. Nu var taču paši daudz ko darīt. Ņemt lāpstu, taciņas izrakt, sniegu no lēzenākiem un sasniedzamajiem jumtiem notīrīt. Zemnieki ar savu saimniecību darbiem tika galā paši, nu pēc aicinājuma tuvāk Rīgai dzīvojošie ar savu tehniku gatavi nākt talkā arī galvaspilsētai, lai attīrītu to no sniega. Kā dzird, lieta tomēr nav tik vienkārša, jo gada pirmajās dienās daži jau ir saskārušies ar VID inspektoru kontrolēm, lai fiksētu, kur lauksaimnieki izlieto bez akcīzes nodokļa iegādāto degvielu.
Tomēr ziema paliek ziema, un mums tā šogad rāda savu raksturu visā pilnībā. Var ne tikai sūkstīties, bet arī redzīgāk novērtēt krāšņos dabas skatus, iemūžināt dabu fotogrāfijās, var doties izbaudīt ziemas priekus slēpojot, braucot ar sniegadēli vai ragavām, vismaz sārtus vaigus iemantojot.
Tomēr katra diena jau kļūst par dažām minūtēm garāka un pamazām tuvina mūs pavasarim.
Autore: IVETA ŠMUGĀ