"Sveiks, Ziemassvētku rūķi! Vēlos, lai atnes man poniju, puzli, lelli, grāmatu par Annu un Elzu, planšeti, mobilo telefonu… Pieliec klāt arī kādu eiro…" Ziemassvētku rūķis lasa bērnu vēstules, skatās zvaigznēs un domā, kas ir izpildāms, kas nav, bet par Ziemassvētku dāvanām sapņo visi bērni, cerot, ka daļa sapņu īstenosies.
Ko jūs savās ģimenēs darāt, lai mācītu bērniem iepriecināt citus, arī iepazīstinātu ar labdarību? Iemetat kādus centus ziedojumu kastītēs? Lūdziet aiznest pašceptās piparkūkas kaimiņos dzīvojošajai vientuļajai tantei? Uzzīmējat kopīgu apsveikumu, ko aizsūtīt uz pansionātu vai bērnunamu? Ziemassvētkos ir daudz labdarības piemēru, kad dāvinātāja un saņēmēja prieks ir abpusējs. Kad tiek rīkotas labdarības akcijas ar mērķi savākt līdzekļus kādai idejai, lai palīdzētu kādam, atsaucība ir ievērojami liela. To, ka protam līdzi just citiem, apliecina daudzas labdarības akcijas, piemēram, "Paēdušai Latvijai", "Eņģeļi pār Latviju", "Nāc līdzi Ziemassvētkos", "Sasildīsim sirsniņas", "Zvaigzne Austrumos" u. c. Labi, ja bērni jau no mazotnes uzzina, ka pasaulē ir jāsadod rokas, lai kādam palīdzētu.
Tikmēr "dāvana" mikrouzņēmējiem – izmaiņas nodokļu lietās – nesaistās ar pozitīvām emocijām. Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteicies, ka savārīta kārtīga putra. Turklāt tagad, kad Saeimā "Vienotības" priekšlikumi ir noraidīti, putra, šķiet, sāk piedegt. Ja Saeimā politiskie spēki nespēj vienoties par mikrouzņēmumu nodokļiem, tad kā turpmāk rīkoties mazo uzņēmumu īpašniekiem? Varbūt nogaidīt, līdz putra būs izstrēbta. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka nevar vēlēties pensijas un citas sociālās garantijas, ja nemaksā nodokļus. Tikmēr kāda mazā uzņēmuma īpašnieki, pieņemot lēmumu par kafejnīcas slēgšanu, savā vēstulē pauž: "Diemžēl esam tajā kategorijā, par kuru bēdīgi slavenā deputāte teica, ka "tas nav uzņēmējs, kurš nespēj nomaksāt nodokļus". Un mēs nespējam. Gribam, bet nespējam. Tie, kuri tagad grib izsaukties, ka kaut kas ir jāmaina uzņēmuma darbībā, ir jāpārkvalificējas, ir jā-, jā-, jādara kaut kas cits – un tad jau būs labi, droši vien dzīvo kosmosā…" Viņiem nav ne investoru, ne lobiju, ne fiktīvas grāmatvedības, ne sakaru "īstajās" iestādēs, nav arī kredītu bankās, kas liktu turpināt par katru cenu.
Tātad nepietiek ar vēlmi darboties pēc labākās sirdsapziņas, būt godīgam attiecībā pret sevi, saviem darbiniekiem un valsti. Kur gan mazajiem ņemt apgrozījumu, ja tas nav prognozējams.
16.12.2016.