Tuvojoties jaunajai preses abonēšanas kampaņai, kas tradicionāli sākas oktobrī, bet līgumi par preses piegādi ar „Latvijas Pastu" (LP) redakcijām jāslēdz jau augustā, izdevējus, tostarp „Staru", pārņēmis pamatīgs satraukums.
Līdz šim valsts ir kompensējusi LP radītos zaudējumus par preses izdevumu piegādi. Saprotams, ka tie ir lielāki tieši par piegādēm lauku teritorijā. Jo pilsētās vēl uzrodas kāds piegādātājs, kas mēģinātu konkurēt ar LP, bet par lasītājiem laukos nevienam nav intereses. Valsts budžetā ik gadu kompensācijai LP paredzējusi 2 miljonus eiro. 16. jūlijā Satiksmes ministrija Ministru kabineta sēdē iesniedza izskatīšanai grozījumus Pasta likumā, kas paredz pagarināt esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu. Grozījumu īstenošanai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta 2020. un 2021. gadā. Diemžēl nedz Kultūras ministrijai, kas atbild par mediju politiku, nedz Satiksmes ministrijai, kas savukārt ir atbildīga par kompensācijām LP un nozares politiku, konkrētu priekšlikumu, kur ņemt naudu, nebija, līdz ar to jautājumu par kompensācijām valdība mierīgu sirdi nolika malā un nolēma to skatīt tikai 2020. gada budžeta sagatavošanas procesā. Kad tas notiks? Oktobrī, novembrī? Un ko jaunajā abonēšanas kampaņā iesākt izdevējiem, kuri jau tā tik tikko savelk galus?
Tikmēr „Latvijas Pasts" jau ir atsūtījis savus izcenojumus jaunajai abonēšanas kampaņai, kas paredz piegādes tarifu palielinājumu 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk – pilsētās. Tas nozīmē, ka „Stara" abonēšanas maksa, kas šobrīd ir 4,95 eiro mēnesī, palielinātos par vairāk nekā diviem eiro. Negribas pat domāt, kā šī cenas celšanās varētu ietekmēt abonēšanu, jo cenas jau aug visam… Jāpiekrīt Limbažu kolēģei, ka, visdrīzāk, sekos ķēdes reakcija – mazākas tirāžas un tā rezultātā – mazāki ieņēmumi pastam, un… arī darbinieku skaits šajā valsts akciju sabiedrībā saruks. Tiek lēsts – ja tirāža krītas uz pusi, tad LP būtu atlaižami 600 darbinieku. Bet galvenais – ir apdraudēta žurnālistu un lasītāju satikšanās laikrakstu slejās. Reģionālo laikrakstu lasītājiem tas ir teju vienīgais informācijas avots par vietējām aktualitātēm.
Šobrīd Latvijas Preses izdevēju asociācija ir nosūtījusi vēstules amatpersonām, tajā skaitā Valsts prezidentam Egilam Levitam un premjeram Krišjānim Kariņam, deputātiem, kuri kaut ko šajā situācijā var mainīt, informējot, ka pretējā gadījumā līguma slēgšana ar LP par preses piegādi nākamgad nav iespējama. Valsts prezidents, kas, jau stājoties amatā, uzsvēra, ka ir ieinteresēts mediju politikā, vakar pēcpusdienā tikās ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjiem, lai apspriestu mediju pieejamību, drukāto mediju pieejamību reģionos un mediju politisko kvalitāti. Cerēsim, ka tam būs kādi rezultāti!
09.08.2019.