Kā katru gadu, arī šogad pirms Ziemassvētkiem Latvijai pāri ir pārlidojuši eņģeļi. Pateicoties daudzu cilvēku sirds dāsnumam, izdevies saziedot vairāk nekā 300 000 latu.
Telefona zvans, ziedojumu kastītes lielveikalos – tas ir ļoti labs veids, kā nesarežģīti dāvinājuma priekam atvērt katra sirdi. To, ka sirds dāsnums iedzīvotājiem nekur nav pazudis, liecina ne tikai šīs, bet arī daudzu citu akciju pozitīvais rezultāts. Kad televizora ekrānā tiek rādīts aizkustinošs sižets par bērniem, kas nespēj ne staigāt, ne runāt vai kuriem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, roka, redzot neviltotās asaras vecāku acīs, pati sniedzas pēc klausules, jo – kas gan ir lats salīdzinājumā ar to, kas šiem cilvēkiem ir liegts? Daudzu sirdis, neraugoties uz plānajiem naudas maciņiem, joprojām ir atvērtas, bet kā ir ar mūsu valdību, Saeimu un pašvaldībām?
No atmiņas joprojām neizgaist pirms pāris nedēļām „Panorāmā" redzētais stāsts par kādu sešu bērnu ģimeni Rīgā, kura nevar saņemt pilnvērtīgu sociālo palīdzību tikai tāpēc, ka savulaik, vēl „Kalvīša treknajos gados", ir iegādājusies zemi mājas būvniecībai, jo – cik ilgi saspiestībā lai divistabu dzīvoklī dzīvo? Kā skaidroja amatpersonas, diemžēl tādi esot likumi un saistošie noteikumi. Kamēr zeme nav pārdota, pašvaldība varot sniegt tikai vienreizēju pabalstu un ne par kādām brīvpusdienām nevarot būt runa, pat ja ģimenē aug un skolojas seši bērni. Bet mammai šajā situācijā ir jāmeklē vārdi, ko atbildēt mazajiem bērniem, kad viņi vaicā, kāpēc mājās jādodas tieši tad, kad bērnudārzā sāk smaržot pēc pusdienām…
Un tas viss – bagātajā Rīgā! Ko līdz plašās diskusijas un daudzu politiķu runās paustais atbalsts ģimenēm ar bērniem, ja šādu attieksmi izjūt ģimene ar sešiem(?!) bērniem. Tā vietā, lai pēc būtības atrisinātu šo jautājumu, tiek meklēts juridisks pamatojums atteikumam. Rīgas mērs Nils Ušakovs attiecībā uz sniega tīrīšanu gan spēja, nesaskaņojot ne ar nevienu, atrast neordināru risinājumu. Žēl, ka viņš neiejaucās un tikpat operatīvi nerīkojās arī šajā situācijā. Sapratne no sabiedrības puses noteikti būtu lielāka. Diez vai atrastos kāds, kas to pārmestu un brīvpusdienu piešķiršanu sešu bērnu ģimenei saistītu ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu.
Labi, ka vismaz Madonas novada pašvaldībā šāda problēma, kopš brīvpusdienas piešķirtas visiem skolēniem līdz pat 12. klasei ieskaitot, vairs nepastāv. Bagātā Rīga no Madonas domniekiem var pamācīties, kā atvērt sirdi visneaizsargātākajai sabiedrības daļai – mūsu bērniem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA