Šonedēļ Saeima visai negaidīti atbalstīja kreiso spēku apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosinājumu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus atzīt par svētku dienu un līdz ar to arī brīvdienu.
Daudziem, iespējams, tas nepatiks, taču mani, kā kristītu Rīgas Pareizticīgo katedrālē, pirms tā tika pārveidota par planetāriju, kā vecticībnieku mācītāja mazmeitu, šis lēmums priecē. Cerams, ka Saeimas deputāti nemainīs savas domas, nobalsos par šo priekšlikumu arī trešajā lasījumā un ap 350 tūkstošu pareizticīgo Latvijā varēs svinēt Ziemassvētkus, nedomājot, kā apvienot vienus no gada skaistākajiem svētkiem ar darba pienākumu pildīšanu.
Iespējams, mums būs par divām brīvdienām vairāk, bet satraukties par to gan nevajadzētu. Lielus ekonomiskos zaudējumus jau tas neradīs. Daudzi uzņēmumi tāpat samazina vai pat pārtrauc ražošanu. Arī bezdarbs kļūst aizvien lielāks. Turklāt, saskaitot visas brīvdienas, Latvija nebūt nav tā zeme, kur svētkus svin visvairāk.
Brīvdienu skaits pieaugušajiem, iespējams, palielināsies, bet skolēniem? Brīvlaiks mācību gada laikā bērniem jau būtībā kā mums, pieaugušajiem, tas pats atvaļinājums vien ir. Vienīgā atšķirība – ja mums atvaļinājuma laikā iekrīt arī svētku dienas, tas attiecīgi tiek pagarināts.
Toties skolēniem nekas nemainās, viss atkarīgs no brīvdienu sākuma. Jocīgi, bet tagad tas ir gandrīz tikpat mainīgs kā laika apstākļi. Kad mūsu paaudze mācījās skolā, mēs jau gadiem uz priekšu zinājām, kad sāksies rudens, ziemas un pavasara brīvdienas, taču tagad tām gandrīz vienmēr ir nobīde uz vienu vai otru pusi. Nu kaut vai ziemas brīvdienās skolēni vienā gadā dodas pēc Ziemassvētkiem (kas būtu loģiski), bet savukārt citugad, kā, piemēram, šogad, pirms Ziemassvētkiem, un tad sanāk tā, ka skolēniem brīvas ir tikai četras darbdienas jeb mācību dienas.
Pirms diviem gadiem TV3 rīkoja akciju par brīvdienu atgūšanu, ja valsts svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā. Varbūt ir jāsarīko vēl viena līdzīga akcija un jāiestājas par savu bērnu interesēm, jo, ja jau svētku dienas neiekļaujam sava atvaļinājuma laikā, varbūt tās nerēķināsim arī skolēnu brīvdienu skaitā. Ļausim saviem bērniem baudīt svētku dienas un, līdzīgi kā sev, arī skolēnu brīvdienām noteiksim konkrētu darbdienu skaitu.
Kā domājat jūs?
Autore: ŽEŅA KOZLOVA