Šīs nedēļas valdošās noskaņas — pārmaiņas dabā, kad jūtami kļuvis vēsāks; septembra tuvums, kad mājās no vasaras brīvdienu ceļiem saradušies skolas bērni, — rāda, ka gadalaiki pamazām atvēl ceļu cits citam un 1. septembris nepārprotami iezīmēs jaunu darba cēlienu. Kopš senseniem laikiem septembris uzskatīts par jauna gada sākumu, un tam pienācīgi gatavojas visa sabiedrība.
Madonas novada skolotāju konferencē, kas pēc četru gadu iztrūkuma šonedēļ atkal notika ierastajā vietā — Madonas kultūras namā, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Kristīne Vāgnere, citējot praktiķi Vecpiebalgas vidusskolā, teica īsi un nepārprotami: skolotājiem ir jābūt ar auskariem, ar gredzeniem, augstpapēžu kurpēs, labi frizētiem, jo skolēniem tas viss patīk…
Katrā jokā, protams, ir zināma deva patiesības, un konferencē izskanējušais otrs stāsts apliecināja, ka viss ir katra paša rokās. Arī tas, vai būt cilvēkam ar suģestējošu iekšējo rezonansi vai neskanīgam kā koka gabals.
Laba meistara rokās gan atdzīvojas un sejas ovālu iegūst pat koka klucītis. Un šai kontekstā varu atgādināt, ka līdz 7. septembrim tiek pieņemti iesniegumi un ierosinājumi izcilu izglītības un zinātnes darbinieku apbalvošanai ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2010. gada balvu. IZM balvu 2010. gadā piešķirs četrās kategorijās: par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē un bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā; par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā, profesionālajā vai augstākajā izglītībā; par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā; par ieguldījumu jauno zinātnieku audzināšanā.
Kāpēc mums neatrast savas puses skolotāju „augstpapēžu kurpēs”, kura paveiktais redzams it tālu daudziem apkārtējiem?
Skolotājs-personība kā bāka nepieciešams visos vecuma posmos: gan pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolā, gan pamatskolā un vidusskolā. Lai gaiss ap pedagogu būtu redzams un priecīgs (personības aura)! Lai pedagogam ir spēja celt bērnu pašapziņu, aizraut un iedvesmot! Skolēni taču labi jūt, vai skolotājs formāli pilda savu pienākumu vai strādā no sirds. Robežu, aiz kuras mācību priekšmeta skolotājs kļūst par ko vairāk — par autoritāti, ir grūti novilkt, bet šī robeža dzīvē pastāv. Tāpat kā pastāv un ir pamanāms skolotājs, kurā ieklausās un kura padomus jaunais cilvēks paņem sev līdzi visai dzīvei.
Autors: INESE ELSIŅA
Autors: INESE ELSIŅA