Augusts – pēdējais vasaras mēnesis. Tas ir laiks, kad vakari ātrāk satumst, naktis kļūst garākas un agros rītos arvien biežāk pļavās un virs ūdeņu spoguļiem redzami baltie miglas palagi. Pamazām, bet tomēr dienas steidzas tuvāk rudenim. Kalendārs vēsta par jaunā mācību gada tuvošanos, un šajā mēnesī cauri laikiem par nozīmīgu notikumu latviešu tautas un mūsu valsts vēsturē kļuvis „Baltijas ceļš".
Tā bija akcija Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, kas notika 1989. gada 23. augustā, aptuveni 2 miljoniem cilvēku sadodoties rokās un veidojot dzīvo ķēdi daudzu simtu kilometru garumā, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Viļņu un Rīgu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. „Baltijas ceļš" notika tieši 50 gadu pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kad 1939. gadā PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Eiropas austrumu un ziemeļu daļā.
23. augustā apritēs 33 gadi, kopš „Baltijas ceļā" vienojās pēc neatkarīgas, autonomas un patstāvīgas dzīves, brīvības un suverenitātes alkstoši cilvēki, cerot un ticot, ka Baltija beidzot būs brīva un piedzīvos atdzimšanu, mostoties no miega. „Baltijas ceļš" ir uzskatāms apliecinājums starptautiskajai sabiedrībai, ka idejām par Baltijas valstu neatkarību ir plašs tautas atbalsts. Akcija tika īstenota, cieši sadarbojoties Baltijas tautu kustībām, un tā ir viens no spilgtākajiem Baltijas tautu un tās pārstāvošo organizāciju sadarbības un saliedētības piemēriem. Šī akcija izraisīja arī plašu starptautisko rezonansi, un tas deva spēcīgu impulsu turpmākajiem notikumiem Eiropā, kas noveda pie vairāku Eiropas valstu komunistisko režīmu sabrukuma.
Diemžēl šobrīd no tā, kāda Latvija bija tolaik, maz kas ir palicis pāri. Lai arī skaitāmies neatkarīgi, tomēr tiekam apspiesti. Joprojām turpina skanēt tukši solījumi, kuriem neseko rīcība, tautas intereses visai maz tiek ņemtas vērā. Prātā nāk paruna „Tukša muca tālu skan", kad, solot mums zelta kalnus, beigu beigās tiekam atstāti pie sasistas siles. Raugoties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē, sirds sāk ilgoties pēc tādiem cilvēkiem, kuri droši pastāv par savām tiesībām un ir gatavi cīnīties ne tikai par savu, bet arī par savas tautas un Dzimtenes labklājību, akcentējot mūsu vērtību, tradīciju un ticības nozīmi.
Vēl neskumsim par tuvojošos rudeni, jo tas tik un tā atnāks ne aicināts, ne lūgts. Baudīsim vasaru, priecāsimies par katru dzīves dienu, kas mums dota šī saules ceļa garumā.
19.08.2022.