Kā viens no simboliskiem sargtorņiem Ukrainas brīvības cīnītāju morālei šonedēļ (raksta tapšanas brīdī) vēl turas metalurģiskās rūpnīcas „Azovstaļ" teritorija Mariupolē. Tā un pati pilsēta krievu „labākajās tradīcijās" gan principā ir pārvērtušās drupās; Krievijas karaspēks kontrolē teritoriju.
Kaut arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru no ceturtdienas līdz svētdienai, tādējādi ļaujot pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju evakuēties (Mariupolē šobrīd varētu būt vēl ap 100 tūkstošiem civiliedzīvotāju), Krievija to noraidījusi. Tā varot būt iespēja „nacionāļiem pārgrupēties (..) un sarīkot jaunas necilvēcīgas provokācijas, izplatīt viltus ziņas par Krievijas karavīru rīcību". Tā vietā vakar dota pavēle metalurģisko teritoriju ielenkt tā, lai „pat muša nevarētu izmukt". Jā, visticamāk, arī mušām Kremļa propagandisti spētu piešūt viltus, ar ko tiek saprasts – Krievijas armijai neglaimojošu, ziņu radīšanu. Labāk lai visas šīs „mušas" apmirst bada nāvē, nespējot saņemt humāno palīdzību jau vairāk nekā mēnesi. Bez lieciniekiem. Un arī „savus neatstājam" tiek novilkta robeža, lai tikai sagūstītie, ievainotie krievu karavīri nebūtu jāapmaina pret Mariupoles ukraiņu „nacistiem" – bērniem, sievietēm un senioriem.
Mariupoles gadījumā, šķiet, var cerēt tikai uz brīnumu, kas ir pietiekama un laicīga smago ieroču piegāde. Eiropas Savienības „kaimiņi", kuri šķietami stāv par cilvēktiesībām un demokrātiskām vērtībām, ir gana kūtri, ja ne pat atklāti un vairākkārt melīgi, reālas palīdzības sniegšanā. Eiropas „vecais smagsvars" Vācija līdz šim rādījusi vāju piemēru, savukārt Francijā šosvētdien otrajā vēlēšanu kārtā vēl tikai izšķirsies, cik Krievijai draudzīgā virzienā šī valsts soļos. Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, par spīti daudzajiem zvaniem Kremlim un gana remdenai attieksmei pret Vladimiru Putinu, vismaz ir kaut cik droša un zināma likme uz šābrīža visas Eiropas krīzes šaha galdiņa. Tikmēr galēji labējai konkurentei Marinai Lepēnai, kam ir arī gana reāla iespēja vēlēšanās uzvarēt, ir neslēpti radikāli plāni un labvēlīga attieksme pret Putinu. Kā nekā, savai iepriekšējai, bet neveiksmīgajai vēlēšanu kampaņai viņa saņēma 11 miljonus eiro aizdevumu no Krievijas, raksta BBC.
Franču atbalsts Lepēnai skaidrojams ar iedzīvotāju vēlmi pēc pozitīvām pārmaiņām, zemākām cenām, lielāka atalgojuma. Tam nav palīdzējis ne kovids, ne šābrīža karastāvoklis Ukrainā. Arī Latvijā vien pamazām redzam Ukrainas brīvības ekonomisko cenu, kas tikai pieaugs un ko mums jābūt gataviem maksāt arī savas – eiropeiskas – valsts vārdā.
22.04.2022.