Ar Kanādas hokejistu pārliecinošu uzvaru Prāgā ir izskanējis pasaules čempionāts hokejā. Hokeja dzimtenes pārstāvji pasaules čempionu titulu izcīnīja jau 25. reizi.
Turklāt pasaules čempionāta zelta medaļas kanādieši ieguva, spēlējot pret Krievijas izlasi. Tieši šo abu valstsvienību spēkošanos hokeja spēles cienītāji ar lielu nepacietību allaž gaida jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad šo komandu vidū notika leģendārais hokeja turnīrs.
Taču izskatās, ka „sarkanā mašīna", kurai pamatus ar dzelžainu disciplīnu un lielu slodzi treniņos vispirms ielika Anatolijs Tarasovs un Arkādijs Černišovs, bet pēc tam to pilnveidoja un pieslīpēja nu jau mūžībā aizsauktais un arī Latvijā labi pazīstamais treneris Viktors Tihonovs, ir pārstājusi pastāvēt.
Pirmie vēstneši par to ieskanējās jau Vankūveras Olimpiskajās spēlēs, kad Krievijas izlase zaudēja Kanādai ar vēl graujošāku rezultātu nekā Prāgā. Kā tagad varējām pārliecināties, tā nebija nejaušība, bet drīzāk likumsakarība. Kanāda bija labākā visās spēles epizodēs, neraugoties uz to, ka tajā nebūt nespēlēja visi tās labākie spēlētāji, bet vēl 37 hokejisti turpināja piedalīties Stenlija kausa izcīņā. Savukārt Krievijas izlasē šī iemesla dēļ nebija iespējams iesaistīt tikai divus spēlētājus.
Dīvaini, ka Krievijā to daudzi nav sapratuši un turpina dzīvot eiforiskās pagātnes atmiņās. Krievijas televīzijā ne pārāk tiek popularizēta arī tās izlases galvenā trenera Oļega Znaroka visnotaļ loģiskā atziņa, ka izcīnītās sudraba medaļas un pasaules vicečempionu tituls Krievijas izlasei ir ļoti labs variants un par to arī ir jāpriecājas.
Bet par kanādiešu pārliecinošo uzvaru un spilgto spēli prieks ir ne tikai sporta komentētājam, hokeja spēles izcilam pazinējam Armandam Pučem, bet arī daudziem citiem Latvijā. Vismaz tradicionālajā „Stara" aptaujā visi kā viens atzina, ka viņi ir Kanādas hokeja fani, protams, ja ledus laukumā nav Latvijas izlases puišu.
Cerams, ka arī mums nekad nebeigsies hokeja pavasaris, Latvijas hokeja vadība izdarīs secinājumus, hokejisti uzcītīgāk trenēsies un visi labākie spēlētāji uzskatīs par godu aizstāvēt Latvijas karoga krāsas, piedaloties gan pasaules čempionātos, gan olimpiskajā atlases turnīrā par vienīgo ceļazīmi uz Dienvidkoreju, kurš nākamgad septembrī notiks Rīgā.
Katrā ziņā prieks, ka Aleksandrs Beļavskis, pirmoreiz vadot mūsu valstsvienību, nekļuva par treneri, kurš Latvijas hokeja izlasi aizsūtījis uz B grupu. Bet cik nu tur trūka, vien nieka 9 sekunžu…