Ka tas tā ir, to mēs izsenis zinām. Tās plosās arī šajā mēnešu maiņas nedēļā, kad oktobris kopā ar pēdējām vēl nenoplēstajām rūsganajām lapām rudens stafeti nodod novembrim, lai tas šo darbiņu padara līdz galam un zemi (un mūs arī) sagatavo gaidāmajai ziemai.
Taču vētras dabā, tā vien šķiet, šoruden spēcīgi ietekmējušas arī norises mūsu galvaspilsētā. Knābja priekšnieka Loskutova vārds tā arī nav nogājis no politiskās skatuves. Augstie kungi un kundzes tam neļauj apputēt ne komisijās, ne lielākos valsts varas formējumos. Nav ko atkārtot to, ko plašsaziņas līdzekļi loka katru dienu, taču pamatjautājums šai lietā miglains – taisnības meklējumi vai, gluži cilvēciski, kāda vai kādu savtīgās intereses ieknābt tam knābim pa īstam?
Kā tā knābšanās sākās, tā ne visai stabilais valdības kuģītis strauji pietuvojās devītajam vilnim… Vētra sākās ar ministra padzīšanu. Šonedēļ tā turpinājās ar jau viņnedēļas ministru demisijas rakstu papildinājumu, kā rezultātā izskatās, ka kuģītim jau prāva sūce… zem ūdens līnijas. Bet viļņa galotnē kliedz dažādi putni: „Atkāpieties! Atlaist! Padzīt!" Tā sacīt – kā jau īstā vētrā.
Šodien tam visam turpinājums – galvaspilsētā, zem debestiņas jumta. Vakarā būs skaidrs, kā viss notika un kas no tā paredzams nākotnē. Protams, šai vētrai pamatā ir daudzu cilvēku neapmierinātība, īsi formulējot, ar dzīves apstākļiem un to smaguma palielināšanos. Taču nevar neredzēt, ka to veikli izmanto spēki, kas vai nu vēl nekad nav pie varas tikuši, vai tie, kas no tās atstumti. Ļaudīm nav pašorganizēšanās spējas tik lielā mērogā, un tāpēc kā īlens no maisa lien ārā "interešu klubu" vēlmes.
Izrādās, ka starp vēju brāzmām, atelpas brīdī, notiek arī pavisam labas lietas. Tā tas bija ceturtdien, kad mūsu simts gudrie Saeimā par galveno valsts baņķieri atkārtoti uz nākamajiem sešiem gadiem ievēlēja Ilmāru Rimšēviču. Lieki teikt, tomēr gribas to darīt, – lats drošībā!
Bet tiesneši vakar sanāca ārkārtas saietā, lai runātu, jā, par ko tad īsti? Ak, tā. Par tām vērtībām, kurām viņos bija jābūt no pirmās darba stundas šajā amatā, bet pār kurām jau krietnu laika sprīdi nu plivinās dažādu aizdomu mākoņi. Kā tos kliedēt un kā rāt iespējamos grēkotājus pret likumu un mundiera godu.
Ko tikai visu nevarētu piesaukt šajā vētru nedēļā! Pie labām lietām – arī to, ka tagad un tūlīt uz Kanādu varam braukt bez vīzas. Amerika šajā ziņā gan vēl tādā migliņā, bet gan jau būs arī tas ceļš vaļā.
Autore: OĻĢERTS SKUJA