Šonedēļ, dienās, kad visa Latvija ar saviļņojumu atcerējās gadsimta ceturksni senus notikumus – tautas Trešo atmodu, Latvijas Tautas frontes dibināšanas 1. kongresu, Rīgas mērs Nils Ušakos kopā ar savu komandu – 35 deputātiem, kas 7. oktobrī nobalsoja par sagatavoto likumprojektu, sarūpēja patiešām „skaistu dāvanu" tiem, kam jaunajā gadā par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā divreiz vairāk nekā rīdziniekiem, tādējādi vēl vairāk nostiprinot atziņu, ka mūsu valstī ir Rīga un ir Latvija.
Toreiz, pirms 25 gadiem un arī dažus gadus vēlāk, kad vajadzēja aizstāvēt Latvijas valdību, Saeimu un arī rīdziniekus, uz valsts galvaspilsētu gan pārsvarā devās tieši lauku iedzīvotāji, kļūstot par barikāžu aizstāvjiem. Toreiz rīdzinieki viņiem nesa siltu tēju un pīrādziņus, un nevienam pat prātā nenāca, ka par braucienu sabiedriskajā
transportā ārpus Rīgas dzīvojošajiem būtu jāprasa lielāka maksa.
Tiesa, rīdzinieki jau šoreiz nebija tie, kas kaut ko tādu izdomāja. Iespējams, arī Ušakova jaunā iniciatīva tiktu uztverta citādāk un daudz saprotošāk, ja Rīgas dome būtu rīkojusies līdzīgi kā Tallinā, kur galvaspilsētas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas, bet pārējiem jāpērk biļete. Ja tiktu noteikta šāda kārtība, tad, visticamāk, tā netiktu uztverta kā Latvijas iedzīvotāju sadalīšana divās grupās, bet gan tikai kā rīdzinieku priekšrocība. Tad lielai daļai nebūtu arī jādomā, kā sabalansēt jau tā visai pieticīgo iztikšanu, lai varētu segt biļešu sadārdzinājumu sabiedriskajā transportā.
Šis jauninājums galvenokārt taču skars vismazāk aizsargāto ļaužu slāni, kas sakarā ar lielāku darba izvēles iespēju ir spiesti strādāt Rīgā un kuri tur nevar nopirkt savu īpašumu, līdz ar to ir spiesti īrēt dzīvokļus, kuru īpašnieki diez vai gribēs viņus oficiāli deklarēt savos īpašumos. Pirms ieviest šādu jauninājumu, varbūt vajadzēja vienkāršot kārtību, lai īpašnieks bez problēmām varētu izdeklarēt līdzšinējos nomniekus, ja savu īpašumu, piemēram, sadomā pārdot.
Par to ir ieminējies arī pats Rīgas mērs, cerams, ka tiks veiktas arī nepieciešamās izmaiņas. Citādi arī viņam pašam var sanākt tā, ka savs dārgais laiks būs jātērē, lai kādu izdeklarētu no sava īpašuma, jo, lai piedeklarētos, ne vienmēr ir vajadzīga īpašnieka atļauja. Par šādu rīcību gan draud sods, bet, lai izdeklarētu, īpašniekam nereti ir jātiesājas.
Cerams, ka Rīgas mēram tam laiks nebūs jātērē. Viņa darba grafiks jau tā ir tik piesātināts, ka rīdziniekam uz pieņemšanu pie Rīgas mēra ir jāgaida vēl ilgāk nekā madoniešiem pie acu ārsta jeb 10 mēnešus. Vismaz tā šonedēļ izskanēja vienā no televīzijas raidījumiem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA