Iebraucot „Rimi" stāvlaukumā, novietoju satiksmes pulkstenīti ar ierašanās laiku uz auto priekšējā paneļa un ar interesi vienmēr nopētu, vai kāds cits vispār ir ņēmis vērā uzstādīto ceļa zīmi, kā arī daudzkārt izplatīto informāciju par jauno parkošanās kārtību šajā vietā. Vidēji no pārdesmit automašīnām atrodas tikai 1-2 likumpaklausīgie.
„Gara ausīm" jau dzirdu, kāda brēka tiktu sacelta, ja reida veidā šiem autovadītājiem sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolus. Nav jau pirmā reize, kad iedzīvotāji daiļskanīgi paustu savu sašutumu – kāpēc likumsargi tērē laiku tādiem „sīkumiem" kā auto novietošana stāvēšanai, drošības jostu lietošana un tamlīdzīgi. Laikam jau vidusmēra cilvēka dabā ir likumus un noteikumus ievērot tikai, lai izvairītos no soda, nevis lai piedalītos sakārtotas un drošas sadzīves veidošanā mums apkārt.
Pārlecot uz nedaudz citu kategoriju, līdzīgas pārdomas par prasībām un to ievērošanu šonedēļ raisīja arī stāsts „Birokrātija nogalina mazo uzņēmēju", kas izvērtās par stāstu – „mēs to ēdam un nemaz neaizdomājamies, kādos apstākļos tas gatavots". Īsi pārstāstot: nelielas kafejnīcas saimniece klāstīja, ka valsts
iestāžu prasības (picas novietotas ne tajā vitrīnā, nav apkarotas visas lapsenes vasaras sezonā utt.) mazajam uzņēmējam viņu novedušas līdz bezspēcībai. Tādēļ viņa neizpildāmo prasību dēļ nolēmusi kafejnīcu slēgt. Kā atbildi Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) publicējis foto, kuros redzami nopietni higiēnas prasību pārkāpumi un par kuriem iedzīvotāji komentāros šausminās – netīras grīdas, darba virsmas, trauki, ventilācijas iekārta, nepareiza pārtikas produktu uzglabāšana, gatavā produkcija – konditorejas izstrādājumi – novietota blakus sadzīves atkritumiem, konstatēti arī produkti ar beigušos derīguma termiņu… No vienas puses – taisnība, ja reiz cilvēks ir izvēlējies strādāt ar tik cimperlīgu lietu kā pārtika, uz viņu attiecas visas pastāvošās sanitārās normas. No otras puses – ne reizi vien esmu brīnījusies par PVD skrupulozitāti vienā jomā, kamēr citos jautājumos atbilde nereti ir: „Mēs to nevaram pierādīt, tā nav mūsu kompetence." Un daļēja taisnība arī tiem iedzīvotājiem, kas par šo gadījumu komentē – vai tad laukos kā citādāk kūkas cep un vai tāpēc kāds būtu nomiris? Un tie ir tikai pāris gadījumu, kas uzmanības lokā nonākuši konkrēti šonedēļ, taču vai ik dienu ir jāaizdomājas – kas tiešām ir piekasība un kas – pamatota prasība?