Vairs tikai nedēļa mūs šķir no mūsu valsts esošo un topošo politisko zvaigžņu un zvaigznīšu lielā uznāciena, kuram viņi tik cītīgi gatavojas.
Vieni – ar skaļu retoriku un smaidošām lielgabarīta reklāmas sejām, kurām daži tukšpauri (bet varbūt politiskie pretinieki?) pamanās piezīmēt ūsas vai pat aizdedzināt, savukārt citi, ņemot vērā izskanējušo kritiku un izmantojot viņu rīcībā esošos administratīvos resursus, dodas pat uz vistālākajām Latvijas vietām, kur politiķi pēdējā desmitgadē kāju nebija spēruši (daži pie reizes paķerot līdzi vēl pulciņu saraksta biedru). Jā, vēl tikai nedēļa, un kņada būs beigusies. Tie 100, kuriem būs lemts (proti, tauta ievēlēs!), uz četriem gadiem ieņems tik kārotos krēslus un, cerams(!), sāks čakli strādāt savas valsts un iedzīvotāju interesēs.
Tā tam vajadzētu būt, un ne tikai šajās, bet arī jau visās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Diemžēl kaut kā iznāk kāpt uz tiem pašiem grābekļiem jeb uzticēties ne tiem cilvēkiem. Bet, kas ir visabsurdākais, daudzi no viņiem pat neuzskata, ka kaut kas viņu valdīšanas laikā nogājis greizi, un ir gatavi kārtējo reizi valsti ar visiem vēl atlikušajiem nepilnajiem diviem miljoniem iedzīvotāju izvest saulītē, solot atgriezties treknajiem gadiem (par kādu cenu?), nemaz necenšoties reāli parēķināt, ka viņu solījumi ir finansiāli daudz ietilpīgāki nekā budžeta iespējas, un diemžēl… daudzi no tiem izplēn līdz ar vēlēšanu nakti. Jā, lai cik dīvaini tas arī būtu, šīs, 12., Saeimas vēlēšanas raksturo iepriekšējās politiskās elites vēlme atgriezties Latvijas politikā. Vien jācer, ka vēlētāji tomēr būs tie, kuri noteiks, vai viņiem tas izdosies.
Starp citu, socioloģiskie pētnieki ir pat izveidojuši deputāta darba sludinājumu, atspoguļojot tajā vēlamās kompetences, darba tikumus un arī bonusus. „Saeimas deputāta darbs nav nekāda izklaide – regulāri jāstrādā ar liela apjoma informāciju un jālasa juridiski sarežģīti dokumenti, jāprot vadīt sarunas un meklēt kompromisus pat ar cilvēkiem, kuru viedoklim nepiekrīti. Taču deputāta personīgais darba tikums ir uz katra paša sirdsapziņas. Deputāts pats lemj, kā izmantot savu laiku. Novērojumi rāda, ka kāds nestrādā ilgāk par vienu pilnu dienu nedēļā, kamēr cits strādā pat naktīs un brīvdienās, tāpēc ir tik svarīgi, cik čaklus, godprātīgus un kompetentus cilvēkus ievēlēsim."
Bet tikmēr vēl jaunnedēļ vaļā ies politiskais tirgus, kurā kaut mazuliet graudus no sēnalām lūko atsijāt politiskās diskusijas televīzijā (taču, iespējams, kādam varbūt īstā apjausma rodas, skatoties, piemēram, TV3 „Netīrās veļas baļļu", kurā tiek meklētas sensācijas deputātu kandidātu privātajā dzīvē), bet galvenais laikam tomēr ir spēja katram pašam reāli izvērtēt potenciālo deputātu līdzšinējo darbību, jo īlenu jau maisā nenoslēpsi, un kārtējo reizi neuzķerties uz skaistiem solījumiem.
Autore: BAIBA MIGLONE