Šai nedēļā atgriezos no neliela atvaļinājuma — ceļojuma uz Barselonu Spānijā.
Barselonu bija prieks lasīt kā skaistu tekstu tās daudzslāņainībā – no romānikas freskām līdz laikmetīgām instalācijām, no dizaina objektiem līdz arhitekta – ģēnija Gaudi sapņiem akmenī. Tur redzētais spārnoja, bet, braucot no Rīgas jau atpakaļ uz Madonu, acis pēkšņi piedzīvoja kultūršoku.
Mūsu nami (pat Rīgā) ir kā vienādi piepūšamie šķūņi. Daudzi piekļāvušies zemei, citi – izslējušies prāvākā augstumā un liesā nekādībā. Kā vienlaidu kastes vai ātri vārāmie kluči, kā retas zobu rindas visas ielas garumā. Tik ļoti kārnas un noplicinātas acīs ieduras mūsu daudzstāvenes iepretim gadsimtus stāstošajai, greznajai un skaistumā sakņotajai apbūvei Spānijā – Barselonā.
Jādomā par to, kā kari un okupācija pie mums visu salauza, apstādināja, aizliedza un apzaga – augt, uzplaukt, attīstīt. Gudrākie prāti emigrēja, tos iznīcināja vai izsūtīja uz Sibīriju. Padomju varas diktāts un masveida rusifikācija. Tikai eksistences minimums. Tikai izdzīvošanai iemērītā materialitāte un bezgaršai atvēlētais apvārsnis.
Ak, Latvija! Ir jāmaina skatupunkts, lai atkal pieņemtu un mīlētu – ieraudzītu skaisto.
Skaistais pie mums mīt dziļumā. Meklējumā. Kā sapnī – ievīstīts baltā kūniņā. Tad jākļūst vienam no trim ķēniņiem, lai atrastu un attītu sapni. Lai sastaptu Zvaigzni un to – cik vien var – spodrinātu, sargātu.
Būtiski, ka šajā nedēļā pie lasītājiem, latviski iztulkota, nāk Tomasa E. Vudsa grāmata "Kā katoliskā Baznīca veidoja Rietumu civilizāciju". Autors savā darbā drosmīgi pamato, ka tieši katoliskajai Baznīcai Rietumu pasaule lielā mērā ir parādā par tādu fundamentālu vērtību un institūciju rašanos kā universitāšu sistēma, modernā zinātne, brīvā tirgus ekonomika, tiesību principi, māksla, mūzika un pat cilvēktiesības. Izdevēji uzsver, ka šī grāmata ir obligāta lasāmviela, lai atjaunotu izvēļu vektoru, pašapziņu un cieņu ticības spēcīgajām saknēm. Galu galā – valstu ekonomiskais pamats neveidojas tikai no dabas resursiem vai kapitāla uzkrājuma, bet vispirms jau no sabiedrības garīgajām un intelektuālajām vērtībām. Brīvs gars, godīgums, iztēle un zināšanas rada vidi, kurā iespējama uzticība, inovācijas un ilgtermiņa izaugsme.
16.01.2026.