Šonedēļ pamanīju, ka gaiss burtiski smaržo no koku lapu, svaigās zāles un plaukstošo ziedu pumpuru solījuma par tuvojošos vasaru un saulainām dienām, kaut pagaidām to visu vēl aizēno pelēkie mākoņi un pakšķošās lietus lāses. Bet noteikti – nāks labākas dienas!
Raudzīšanos nākotnē ar cerību mūsdienās moderni dēvē par optimismu. Taču latviski piesardzīgā maniere liek uz optimismu paskatīties kritiski, sak', lai nesanāk kā sienāzim, kurš čīgā visu vasaru, līdz pienāk ziema.
Jūtami savilkušies draudu mākoņi saistībā ar nākamajā gadā gaidāmo budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (Eiropas Komisijas prognozes 2016. gada budžeta sagatavošanā). Tā kā arī vajadzējis palielināt aizsardzības budžetu gan iekšējai, gan ārējai drošībai, lai spētu izpildīt apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, ir arī jādomā par veidiem, kā palielināt nodokļus, neļaut izdevumiem pārsniegt ienākumus.
Tā šonedēļ uz nedēļu tika atlikti ar pensiju indeksācijas principu pārskatīšanu saistītie grozījumi likumā „Par valsts pensijām". Labklājības ministrijas virzītie grozījumi būtu attiekušies uz cilvēkiem, kuri pensionējās krīzes laikā, tāpēc viņu pensijām tika piemērots negatīvs kapitāla indekss. Līdz ar to viņu pensijas ir mazākas nekā pensionāriem ar līdzvērtīgu stāžu un indeksu, kuri pensionējušies pirms krīzes. Šo kārtību bija paredzēts sākt izlīdzināt ar nākamo gadu, tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, valdība grozījumu izskatīšanu pagaidām ir atlikusi.
Finanšu ministrija skaidro, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus, gan abus soļus kombinējot. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%. Savukārt, ja jāpalielina valsts ieņēmumi, ir tikai trīs pretendenti – nodokļi, kuriem ir būtiska fiskālā ietekme: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kā tiek uzsvērts, vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī, piemēram, PVN palielināšana par 1% dotu 0,3%, efektu un budžeta konsolidāciju. Tādā gadījumā – īss mūžs PVN samazināšanai. Vien šis gads.
Sola, ka tik traki kā krīzes gados jostu mums savilkt nevajadzēšot, bet kopsaucējs pagaidām jau vēl nav atrasts – ministriju līmeņos spriež, ko –
nogriezt, ko – pacelt, tāpēc gluži čīgāt, vasaru pamazām sagaidot, vēl nevaram.