Uz atvadām dāvinot pa kādam saulainam un skaistam atvasaras cēlienam, oktobris iegājis finiša taisnē. Dzestrie rīti gan brīdina – vēl nedēļa, un būsim jau novembrī.
Bet novembris šogad mums īpašs. Svinam savas valsts 90. dzimšanas dienu.
Gatavošanās šim nozīmīgajam notikumam rit pilnā sparā. Pasākumi daudzveidīgi un interesanti. Lai atceramies skrējienu Ginesa rekordam „Skrien! Par Latviju" aizvadītās nedēļas nogalē, kurā 24 stundu garumā stafetes kociņu cits citam nodeva teju 4000 Latvijas fanu. Gan ar bērnu ratiņiem, gan riteņkrēslā, gan skriešus, gan soļos, cits citu atbalstot, – viņi visi bija domās par savu Latviju.
Savukārt, vakar sākās vērienīga vēstures liecību vākšanas akcija „Collective Memory", kurā ikviens ir aicināts fiksēt liecības par mūsu valsts vēsturi. Projekta idejas pamatā ir doma, ka tiek aptaujāti vecāka gadagājuma cilvēki par viņu personiskajām atmiņām par dažādiem notikumiem mūsu valsts vēsturē. Viens no projekta idejas autoriem Ēriks Stendzenieks uzsver, ka vēsturiski viss, kas jebkad dokumentēts, veido niecīgu procentuālu daļu no tā, kas īstenībā noticis, un 99 procenti aiziet nebūtībā kopā ar cilvēkiem. Tādēļ projekta organizatori aicina vākt videoliecības, vēstījumus no saviem vecākiem, vecvecākiem, tuviniekiem un draugiem, kamēr vēl tas ir iespējams un kamēr atmiņas pastāv. Tehniski projektu realizēs portāls www.draugiem.lv. Par akcijas patronu piekritis kļūt Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas pats iesaistījies atmiņu vākšanā, dokumentējot sava 93 gadus vecā sievastēva stāstīto. Neapšaubāmi, arī mums apkārt ir cilvēki, kuru mūži ir romāna vērti, cilvēki, kas bijuši aculiecinieki lietām, par kurām nevar izlasīt nevienā enciklopēdijā, kuru atmiņas, neraugoties uz laika ritējumu, ir tik daudzkrāsainas un spilgtas it kā tas būtu noticis tikai vakar. Tā ir vesela bagātība, un bieži vien to saprotam tikai tad, kad cilvēka vairs nav mūsu vidū. Un, iespējams, šāda akcija var kļūt par labu stimulu pierakstīt šīs atmiņas, ja ne valsts, tad vismaz savam dzimtas vēsturei.
Bet pa vidam – baudiet vēl jaukos brīžus, jo nākamnedēļ jau sinoptiķi sola pirmo sniegu, un neaizmirstiet, ka šonakt laikrādis jāpagriež par stundu atpakaļ. Un tas, savukārt, pūcēm, kamēr iestrādāsies jaunie bioritmi, svētdienas rītā dos akceptu mierīgu prātu pagulēt stundiņu ilgāk.
Autore: BAIBA MIGLONE